Dabas aizsardzības pārvaldes un meža dienesta speciālisti kopā ar robežsargiem apmeklēja dzīvnieku pārejas, kas atrodas Augšdaugavas novada Demenes pagastā.
Aļņi var savainoties
Pirms divām nedēļām trīs kilometri teritorijas gar pagaidu žogu ar dzīvnieku migrācijas koridoriem tika apsekoti Robežniekos, kur tika atrasti žoga pārrāvumi un dzīvnieka asins pēdas. Demenes apkaimē tika pārbaudīts piecus kilometrus garš posms.
“Konstatējām divus pārrāvumus, jāsaka, tie ir ļoti īpatnēji. Žoga vidusdaļa bija pārrauta, un tie bija aļņi, kuri šķērsojuši robežu un tikuši Baltkrievijā,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. “Šoreiz savainojumu pēdas neredzējām.”
“Mums fiksēti ir pieci gadījumi – Krāslavas novadā, Robežnieku un Indras pagastos, tas ir apmēram mēneša pusotra laikā. Tas ir diezgan daudz,” atzīst Dienvidlatgales virsmežniecības virsmežzinis Vilmārs Skutels.
“Tādu žogu alnis var paliekt, tas viņam nav lielais šķērslis, bet, ņemot vērā, ka žogs ir plats, diezgan plats, viņš droši vien aizķeras kaut kur kājām un tad velk līdzi to žogu vai iepinās. Jo vairāk viņš mēģina tikt ārā, jo vairāk savainojas.”
Cilvēkiem nepieejamās vietās varētu iztikt bez žoga
Mežzinis pieļauj, ka bojā gājušie vai savainotie dzīvnieki varētu atrasties arī Baltkrievijas teritorijā. Diemžēl pagaidām rast risinājumu, lai novērstu dzīvnieku bojāeju posmos, kur dzeloņstiepļu žogs jau ir izbūvēts, dienesti nevar, taču Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti izstrādājuši rekomendācijas pagaidu žoga turpmākai izbūvei un ekspluatācijai. Tās tuvākajā laikā saņems arī Robežsardze.
Iespēju robežās mēs lūdzam pagaidu žogu izvietot tā, lai būtu šie pārrāvumi tajās vietās, kur ir vislielākās migrācijas takas, ceļi dzīvniekiem. Otra lieta, ir izvērtēt to, ka vietas, kur ir staignāji, ļoti mitras vietas, kur principā nelegāliem robežšķērsotājiem ir gandrīz neiespējami šķērsot robežu, bet dzīvnieks tur varētu tikt pāri. Tur varētu atstāt pārrāvumus,” spriež Zeize.
Dzīvnieku koridoru nepieciešamība jāņem vērā, izstrādājot arī pastāvīga žoga projektu, uzskata direktore. Pirmās konsultācijas jau notikušas ar Valsts nekustamiem īpašumiem, kas vadīs, īstenos un uzraudzīs visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus. Galvenokārt tika izrunāti aspekti, kas jāņem vērā, piesaistot projekta izstrādei ekspertus.
Iespējami arī tehniski risinājumi
“Lai noteiktu, galvenokārt kādam zīdītājsugām ir nepieciešami šie pārvietošanas koridori, tos būs nepieciešams noteikt un kartēt. Žogs tiks būvēts dabas parkā “Silene” un ainavu aizsardzības apvidū “Augšdaugava”. Ekspertiem būs jāizvērtē arī tās dzīvnieku sugas, kuru aizsardzībai ir izveidotas “Natura 2000” teritorijas,” stāsta Zeize.
“Jau plānojot nākotni, mēs domājam par to, lai atstātu attiecīgas vietas uz dzīvnieku migrācijas ceļa, lai dzīvnieki varētu mierīgi migrēt. Mēs domājam pie tehniskiem risinājumiem, attiecīgi šīs vietas tiks nodrošinātas ar videonovērošanu, tehniskiem līdzekļiem, sensoriem, arī iespēju aizvērt šo vietu, ja būs tāda nepieciešamība,” skaidro Valsts Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks majors Pāvels Rogožins.
Dzīvnieku pārejas tiks apsekotas arī turpmāk, nākamā pārbaude paredzēta jau pēc divām nedēļām. Speciālisti dosies uz robežu arī gadījumos, ja tiks fiksēta dzīvnieka bojāeja.
