Ostapovičs atlūgumā rakstīja, ka noziedzīgas pavēles nepildīs. Viņš arī aicināja Baltkrievijas iedzīvotājus nepadoties un stāties pretī prezidenta Aleksandra Lukašenko diktatūrai. 21. augustā Pleskavā viņu aizturēja Krievijas varasiestādes un nogādāja atpakaļ Baltkrievijā.
Pēc Ostapoviča advokāta teiktā, viņa klients Pleskavā gaidījis, bet tā arī nesagaidījis vīzu iebraukšanai Latvijā, kur vēlējās gūt politisko patvērumu.
Ārlietu ministrijā konkrēto gadījumu vēl joprojām nekomentē, bet norāda, ka likumā noteiktā kārtība, kādā persona var prasīt patvērumu, tajā skaitā politisko, paredz, ka to var darīt, pašam ierodoties uz valsts robežas.
Tur vai arī lidostas tranzīta zonā ar iesniegumu jāvēršas pie robežsardzes.
Kad ir iesniegts iesniegums, Valsts robežsardze identificē šo cilvēku, tiek noņemti pirkstu nospiedumi, izvērtēti viņa dokumenti un notiek sākotnējā intervija ar viņu, kurā tiek noskaidroti patvēruma pieprasīšanas motīvi un visa pamatinformācija, skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Tālāk informāciju vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un citas, tajā skaitā drošības iestādes.
Līdz gala lēmumam jāgaida līdz trim mēnešiem, tiesa, šajā laikā patvēruma prasītājam nav jāatgriežas režīmā, no kura viņš bēdzis.
Šajā laikā cilvēks var tikt izmitināts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā. Tiklīdz cilvēks ir šķērsojis Latvijas robežu, viņš ir drošībā, norādīja PMLP.
PMLP arī informēja, ka pagaidām neviens nav parādījies uz robežas no Baltkrievijas un lūdzis piešķirt patvērumu.
Noprotams, ka arī Ostapovičs gājis citu ceļu – nevis uz robežas lūdzis patvērumu, bet mēģinājis iegūt vīzu ieceļošanai Latvijā.
Ārlietu ministrijā informēja, ka saistībā ar Baltkrievijā notiekošo vīzu saņemšanas kārtība šobrīd ir atvieglota un paātrināta, un pēc ierašanās konsulārajā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā, vīzas saņemšanai vairs nevajadzētu būt dienu, bet stundu jautājumam.
Vai un kāpēc Ostapoviča gadījumā bijis citādi, ministrijā nekomentē. Tiesa, vīza iebraukšanai Latvijā izkļūšanu no Krievijas vai Baltkrievijas negarantē.
KONTEKSTS:
Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Saskaņā ar Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Protestētāji pieprasa autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko atkāpšanos un jaunu vēlēšanu rīkošanu.
Izkliedējot demonstrācijas, varas iestādes sākotnēji pielietoja spēku un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.
Eiropas Savienība (ES) neatzīst Baltkrievijā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātus. Tāpat ES ir gatava ieviest sankcijas pret personām, kuras atbildīgas par vardarbību Baltkrievijā un vēlēšanu rezultātu viltošanu.
