Latviešu valoda nav ļoti maza valoda, tai ir sena literatūra un tā ir labi izpētīta. Taču mēs dzīvojam valodu konkurencē, kurā mums apkārt ir divas lielas valodas – krievu un angļu, norādīja Baltiņš, skaidrojot latviešu valodas sargāšanas nozīmi.
Viņš arī atzina –
viņu satrauc tas, ka ik pa brīdim tiek apšaubīta latviešu kā vienīgās valsts valodas loma. Tas esot bīstami.
Savukārt atzinīgi viņš vērtē rotaļāšanos ar valodu, meklējot latviskojumus un veidojot jaunvārdus. Kā pēdējo gadu tīkamākos jaunvārdus viņš min “tiesībsargu”, kas aizstāja “ombudu”, kā arī “start-up” vietā izveidoto “jaunuzņēmumu”.
Kopumā vērtējot situāciju, Baltiņš atceras, ka pirms 15-20 gadiem virkne ne latviskas izcelsmes Latvijas sportistu ar pūlēm runāja latviski, bet tagad situācija mainās: “Tagad mums nav nekādas problēmas sazvanīt abas [Latvijas] vadošās tenisistes, un labā latviešu valodā paskaidro, kā viņām ir gājis.”
“Tā ka latviešu valoda kā sabiedrības vienojošā valoda noteiktā paaudzē jau ir radusies.
Ja vēl nebūtu emocionālā pretstrāva, ko sekmē dažādi mums nedraudzīgi spēki, tā noteikti būtu veiksmīgāka” secina Valsts valodas centra direktors.
Tajā pašā laikā viņš norāda arī uz pašu latviešu attieksmi pret valodu: “Pirmkārt, cilvēkam ir jāmīl sava valoda un jāciena.” Viņaprāt, ne daži vulgārismi samaitā valodu, bet svarīgi, lai cilvēki spētu niansēti un bagātīgi izteikties savā valodā.