Baltinavas novads pēc teritoriālās reformas kļuvis zīmīgs, jo ir mazākais novads Latvijā. To pirms četriem gadiem, savācot parakstus, lēmuši paši baltinavieši. Novada teritoriju veido viens pagasts, iedzīvotāju skaits nedaudz vairāk par 1300. Tomēr novads pastāv - šeit ir gan vidusskola, gan mākslas un mūzikas skola, kas jau otro gadu atrodas jaunās izremontētas telpās.
Pašvaldībā ir strikti pārliecināti, ja vien būs iespēja apgūt Eiropas līdzekļus, mazais novads arī turpmāk var veiksmīgi attīstīt tieši lauku teritoriju.
“Šobrīd statistikas datos bieži vien parāda mazos novadus, ka viņi turas astes galā pēc attīstības rādītājiem. Ja mēs paņemtu lielu novadu, kurā ir viena pilsēta un klāt astoņi desmit pagasti, un lai paskatās šo katru pagastu griezumā, kāda tur ir aina, jo atsevišķi šie pagasti neparādās statistikā. Un viena pilsēta, kas attīstās novadā, tā parāda šos rādītājus labākus. Mēs esam viens pagasts viens novads,” saka Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
Kā vienu no priekšrocībām, dzīvojot savā novadā, iedzīvotāji min pieeju daudzveidīgākam pakalpojumu klāstam un līdz ar to arī vairāk darba vietām. Ja vien ir darbs, iedzīvotāji gatavi palikt laukos un strādāt kaut vai par mazāku atalgojumu, saka Baltinavas mūzikas un mākslas skolas direktore Marija Bukša.
“Ja mums nav finansiāla seguma, tad varbūt patriotisms mums palīdz izdzīvot un cīnīties un kaut kādus rezultātus dabūt. Ja citur kultūras jomā maksā lielas algas, tad mēs par santīmiem un latiem strādājam, bet tas ir mūsu, un mēs to vēlāmies. Patriotisms mūs virza uz priekšu,” pārliecināti saka Bukša.
Novadā arī attīstījusies uzņēmējdarbība. Gada laikā Baltinavas novadā izveidotas trīs jaunas zemnieku saimniecības. Jaunieši, īstenojot projektu “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem”, ir iegādājušies gaļas govis un aprīkojumu biškopībai. Jaunajiem ir vēlme dzīvot laukos, lai turpinātu savu vecāku iesākto.
“Ja paši neko nedarīsim, tāpat nekā nebūs, kaut kam jāpaliek laukos, ” saka z/s „Mežābeles” īpašnieks Volmārs Sutugovs.
Līdzīgi stāsta arī z/s „Skanuļi” īpašnieks Aigars Bukšs: “Kad es dzīvoju Rīgā, bija tāds brīdis, kad es sevi tālāk vairāk nevarēju pilnveidot, un tad es nolēmu - šeit, ka man šeit ir iespēja. Mazliet parēķināju un apzinājos, ka man šeit labāk klāsies nekā pilsētā.”
Ideju par novadu apvienošanu baltinavieši neatbalsta. Viņi tāpat kā līdz šim vēlas būt politiski neatkarīgi saimnieki savā novadā.
“Es domāju, tur ir politisks zemteksts, jo mazajās pašvaldībās nav obligāti jābūt partiju sarakstiem un ir tā, ka partijas nevar iegūt to ietekmi, kādu gribētu uz vietas katrā mazajā novadā. Piemēram, mūsu novadā vēlēšanas kandidēja četri saraksti, un no tiem tikai viens bija partijas saraksts, un tas bija vienīgais, kurš nedabūja nevienu vietu,” norāda Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.
Ja, apgūstot Eiropas naudu, priekšroka tiks dota tām pašvaldībām, kurām ir lielāks iedzīvotāju skaits, baltinaviešiem nekas cits neatliks, kā domāt par piespiedu apvienošanos. Tomēr tas iedzīvotājiem pamatīgi sarežģīs ikdienu, kaut vai tāpēc, ka ceļi, pa kuriem būs regulāri jābrauc līdz jaunajam novada centram, ziemas laikā ir slideni un nekaisīti.
Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iecerējusi līdz 2020.gadam novadu skaitu samazināt trīs reizes, tos pārveidojot lielākus. Jau nākamnedēļ ministrija plāno iesniegt valdībā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot kārtību, kādā pašvaldības var apvienoties. Latvijas Pašvaldību savienība ministrijas ieceri uzskata par sasteigtu.
