Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Simbolisks futbola mačs cīņai pret birokrātiju

Diskutē par skolēnu skaitu pierobežas vidusskolās

Baltinavā prasa atļaut vidusskolas klases ar astoņiem skolēniem

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šonedēļ viesojās austrumu pierobežas skolās un augstākās izglītības iestādēs Rēzeknē un Daugavpilī. Tostarp Baltinavas vidusskolā ar tās vadību un skolēnu vecākiem runāts par iespēju noteikt mazāku minimālo skolēnu skaitu tieši lauku skolām pierobežā. Novada domes un skolas lūgums par astoņiem skolēniem vienā vidusskolas klasē izsūtīts piecām institūcijām, taču līdz šim ievērību nebija guvis.

Baltinavas vidusskolā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju sagaidīja jaunietes tautas tērpos un dziedāja latgaliešu tautasdziesmas. Tam sekoja skolas telpu apskate un diskusija par atsevišķa, austrumu pierobežas vidusskolām piemērota kritērija izveidi Ministru kabineta noteikumos, kas saistīti ar minimālo skolēnu skaitu tieši vidusskolas posmā.

Šajā mācību gadā 10. – 12. klasē Baltinavā mācījās 32 skolēni. Taču jau tagad skolas un novada vadība vērsās attiecīgajās varas iestādēs ar oficiālu lūgumu vidusskolā noteikt astoņus izglītojamos klasē vai 24 izglītojamos 10. – 12. klasē kopā.

“Februārī ministrs Kārlis Šadurskis bija vizītē Maltā, Latgalē. Un tad viņš mutiski solīja, ka būs atsevišķa kategorija – pierobeža. Šobrīd mēs to vēl projektā iestrādātu neredzam. Tas nav tikai izglītības jautājums, tas ir arī reģionālās politikas un valsts drošības jautājums,” sacīja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.

“Man te ir zemnieku saimniecība. Mēs šeit strādājam. Mēs šeit dzīvojam un negrasāmies nekur iet projām. Ko gan darītu bērni, ja viņiem nebūtu šeit vidusskolas? Kas būtu man jādara kā vecākam?” pauda Velta Mītke, Baltinavas vidusskolas triju skolēnu mamma.

Nesen saņemtā atbilde no Izglītības un zinātnes ministrijas pedagogiem un vecākiem raisīja sašutumu. “Baltinavas vidusskolas 10.klasē mācās 12 izglītojamie, līdz ar to nav pamata noteikt mazāku izglītojamo skaitu. Mēs taču neprasām šogad 10.klasei, mēs prasām visai pierobežai,” sacīja skolas direktors.

Ideja par atsevišķu kritēriju visā Latvijas pierobežā izskanēja arī no deputātiem, tomēr vairākums Saeimas komisijas uzskata, ka tas jāpiemēro tieši valsts austrumu daļai. “Tas, ko jūs prasāt, tas ir pamatoti. Es neteiktu par citām pierobežām. Bet šī ir robeža ar trešo valsti,” sacīja 12. Saeimas deputāte Laimdota Straujuma (“Vienotība”).

“Protams, ka sūtīsim Ministru kabinetam savu viedokli. Astoņi, desmit, 12 varētu būt  pierobežā par lielu. Es vismaz personīgi uzskatu, ka, pirmkārt, ir austrumu pierobeža. Tomēr tā vairs nav Eiropas Savienības valsts, kas mums ir blakus, arī Baltkrievijas robeža; te ir ļoti svarīgi, lai cilvēki te dzīvotu un saglabātos,” norādīja Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”).

To, ka Baltinavas vidusskola mazākajā Latvijas novadā saglabā dzīvību un drošību, liecina pēdējo piecu gadu statistika: 15% absolventu studē Valsts robežsardzes koledžā un atgriežas atpakaļ Baltinavā, aptuveni tikpat gūst augstāko izglītību Rēzeknē un Daugavpilī. Uz ārzemēm strādāt devās vien 2% absolventu.

Demogrāfiskā situācija gan pasliktinās, un vidusskolēnu skaitu mazina arī devītklasnieku izvēle mācīties mākslu, mūziku vai citu profesionālo ievirzi. “Plānoju iet uz Rēzeknes Jāņa Ivanova Mūzikas vidusskolu. Mūzikas skolā eju jau no sešu gadu vecuma, visa mana dzīve saistīta ar mūziku,” atklāja Baltinavas vidusskolas 9. klases skolēns Eduards Buravecs.

Savukārt 9. klases skolniece Zane Tabore plāno turpināt mācības Baltinavā: “Visdrīzāk palikšu Baltinavā, jo man tepat vecāki, mājas, tā kā drošāk.”

Grozījumi par minimālo skolēnu skaitu klasēs Saeimai jāpieņem līdz šī gada 31.augustam. Līdz šim bijusi kārtība: ja skolēnu skaits ir nepietiekams – vidusskolas posmu var saglabāt ar pašvaldības līdzfinansējumu par trūkstošo skolēnu skaitu.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18482
Nevis tikai atļaut, bet vēl pateikt paldies un piemaksāt, ka tur vispār vēl kāds dzīvo, un bērni tiek audzināti palikt dzimtajā vietā. Ja ne šie, tad vai deputātu bērni brauks tur dzīvot un sargāt pierobežu? Nojukuši ar tiem saviem mācību kombinātiem ar tūkstoti vai pustūkstoti skolēnu. Lai lēmēji retāk un mazāk pieliek sev, tad sanāks gan mazo skolu nodrošināšanai, gan nepilngadīgajiem zobārstam.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti