"Mēs spriedīsim, kā atbalstīt Ukrainu. Viens darba atzars ir bērnu un karavīru rehabilitācija. Te būtu jāparaugās, kā mēs varam koordinēt. Latvijā pavisam drīz no valdības tiks virzīts likumprojekts, kas ļautu uzņemt Latvijā Ukrainas kara bēgļus. Un te tiktu plānota gan viņu izmitināšana, gan palīdzība [viņiem]. Un pilnīgu noteikti jākoordinē parlamentāriešu darbs starptautiskajās delegācijās, lai panāktu Krievijas izslēgšanu no dažādiem starptautiskajiem formātiem. Te iestrādes un sadarbība jau ir ļoti laba," stāsta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
