Baltijas valstu sadarbība veselības aprūpē - pieejamāki resursi, lētākas zāles

Atsevišķās veselības aprūpes jomās īpaši svarīga ir sadarbība starp valstīm. Tā, piemēram, jo labāka sadarbība starp Baltijas valstīm veselības aprūpes jomā, jo labākas iespējas nodrošināt lielāku resursu pieejamību, piemēram, apjomīgu katastrofu gadījumos. Tāpat visas Baltijas valstis kopā var iepirkt kādus konkrētus medikamentus vai medicīnas ierīces, tādējādi pērkot vairāk par zemāku cenu.

Baltijas valstu sadarbība veselības aprūpē - pieejamāki resursu, lētākas zālesKristaps Feldmanis

    Par Baltijas valstu sadarbību veselības aprūpes jomā var runāt trīs daļās – viena ir sadarbība klīnisko situāciju un orgānu transplantācijas jomā, otra ir sadarbība ārkārtas situācijās, kā arī  kopīgi iepērkot zāles un medicīnas ierīces. Piemērs, kur būtu būtu nepieciešama Baltijas valstu sadarbība, ir, iepērkot kālija jodīdu. To izmanto kodolkatastrofu gadījumos. 

    "Kālija jodīds, kas tiek lietots kodolavārijās. Latvijas pusē, kad mēs vēlējāmies veikt šādu iepirkumu,

    ražotājs atteica dalību iepirkumā, sakot, ka apjoms, ko mēs vēlējāmies iepirkt, ir pārāk mazs. Līdz ar to, ja visas trīs Baltijas valstis sadarbotos, mēs varētu veiksmīgi īstenot šādu iepirkumu,"

    pastāstīja  Veselības ministrijas Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Līga Timša. 

    Sadarbība Baltijas valstu starpā ne tikai paplašina zāļu un medicīnas ierīču pieejamību, bet arī samazina to cenas, jo iepirkts tiek vairāk. Baltijas valstis kopā iepērk, piemēram, vakcīnas. Liela loma ir arī sadarbībai ārkārtas un krīzes situācijās. 

    "Protams, ka informācijas apmaiņa un dalīšanās labajā pieredzē starp Baltijas valstīm tiek jau realizēta gan dažādās Eiropas Savienības darba grupās, gan arī darba grupās, kas ir PVO [Pasaules veselības organizācija] un NATO līmenī. No tā daļēji arī nāk rekomendācijas uzsākt diskusijas par vienotu rezervju veidošanu Baltijas valstīm, jo mēs esam mazs tirgus, un jāsaka, ka tie paši principi, kas darbojas pie kopīgā iepirkuma procedūras un ieguvumiem ikdienas medikamentiem, noteikti tāpat strādātu, arī iepērkot stratēģiskās rezerves dažādiem apdraudējumiem," stāstīja Katastrofu medicīnas centra galvenā speciāliste Dita Heiberga.

    Viena no lielākajām Latvijas ārstniecības iestādēm ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca. Tās vadītāja Ilze Kreicberga norādīja, ka pašlaik Baltijas valstu savstarpējā sadarbība nav ļoti aktīva, bet atsevišķās jomās darbs starp Baltijas valstīm notiek. Piemēram, klīnisko situāciju risināšanā.

    "Mums ir pietiekoši cieša sadarbība. Tāpat, manuprāt, visa Latvijas sabiedrība zina, ka mums brauca palīgā Lietuvas kolēģi, kad mēs uzsākām aknu transplantāciju. Tāpat mums ļoti cieša sadarbība ir sirds ķirurgiem. Pietiekoši daudzās jomās katrā specialitātē ir šī sadarbība. Kas attiecas uz iepirkumiem – mums pagaidām šādas prakses nav," stāstīja Kreicberga.

    Viņa gan piebilda, ka, ja no Lietuvas vai Igaunijas vestu kādu pacientu, kuru var izārstēt Rīgā, slimnīcā viņu pieņemtu. Šādas prakses slimnīcā gan nav bijis. Esot bijušas situācijas, kad no Latvijas uz Igauniju tiek vesti cilvēki, piemēram, lai veiktu orgānu transplantāciju, bet tie esot izņēmuma gadījumi. Par to kā par praksi pagaidām runāt nevarot. Tomēr Kreicberga saredz, ka šādai sadarbībai būtu jēga.

    "Protams, ka tās ļoti retās lietas būtu ļoti pamatoti attīstīt vienas uz visām Baltijas valstīm, bet mēs esam viensētu tauta un igauņi tāda pati viensētu tauta, tāpēc, protams, tas ir nākotnes jautājums, kas varētu būt," norādīja Kreicberga.

    Viņa nākotnē vēlētos redzēt ne tikai attīstītāku sadarbību ar Baltijas valstīm, bet ar visiem ziemeļu kaimiņiem Skandināvijā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti