Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts galvu sarunas Rīgas pilī apliecināja, ka trīs Baltijas valstis ir vienotas, un šī vienotība balstās uz kopējām interesēm un vienotu pasaules skatījumu – tā pēc tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem otrdien teica prezidents Egils Levits.
Kā pirmo no sarunu tematiem Levits izcēla dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu, pār kura īstenošanas tempiem un termiņiem pēdējā laikā gūlusies šaubu ēna.
„Mēs apstiprinājām mūsu valstu ciešo apņemšanos veicināt “Rail Baltica” projekta īstenošanu un pārvarēt iespējamās grūtības, kas šur un tur rodas. Bet politiskā griba ir stipra un vienota – mēs šo projektu īstenosim. Un to īstenosim paredzētajā laikā. Tas ir valdību, ministru, pārvaldes un inženieru un citu līdzdarbinieku uzdevums to visu īstenot.
Bet mēs kā valstu vadītāji sakām – projekts tiks īstenots, un tiks īstenots laikā,” uzsvēra Levits.
“Rail Baltica” jautājumā Levitam piebalsoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, paužot, ka trīs Baltijas prezidentiem vajadzētu vairāk iesaistīties projekta realizācijas veicināšanā.
„Kaut mūsu kopīgie stratēģiskie infrastruktūras projekti tiek realizēti labā tempā, ir svarīgi nodrošināt arī to, ka šiem projektiem ir augstākā politiskā līmeņa prioritārs atbalsts. Es rosināju, ka prezidenti regulāri uzrauga elektrotīklu sinhronizācijas un “Rail Baltica” progresu, un uzdod valdībām šiem projektiem dot augstāko prioritāti, lai paātrinātu to realizāciju,” norādīja Nausēda.
Kopīgos infrastruktūras projektus izcēla arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Igaunija no Latvijas nākamgad pārņems Baltijas valstu sadarbības formātu – Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes – prezidentūru.
Kā citas prioritātes Kaljulaida izcēla digitālo attīstību, klimata un vides jautājumus, reģionālo drošību.
Viņa norādīja, ka pirms tikšanās Rīgas pilī otrdien no rīta Ādažu bāzē apmeklēja daudznacionālo divīzijas štābu „Ziemeļi”, un pauda lepnumu, ka visas trīs Baltijas valstis saskaņā ar NATO vadlīnijām aizsardzības tēriņiem virza vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Runājot par reģionālo drošību, Kaljulaida uzsvēra – visi trīs prezidenti ir vienisprātis, ka sankcijas pret Krieviju nedrīkst mīkstināt.
„Mēs visi esam satraukti, ka gandrīz sešus gadus pēc Krimas okupācijas Rietumvalstis apspriež tās pašas kļūdas atkārtošanu, ko pieļāvām Gruzijas gadījumā 2009.gadā. Proti, atgriezties pie ierastās lietu kārtības, pirms tam neatrisinot konfliktu. Mēs stingri uzskatām, ka nav pamata pārskatīt sankcijas, pirms nav pilnībā īstenotas Minskas vienošanās. Mēs pilnībā atbalstām Ukrainu un Gruziju,” sacīja Kaljulaida.
Vienlaikus Lietuvas prezidents Nausēda izcēla Astravjecas atomelektrostacijas problēmu, kuru Baltkrievija būvē netālu no Lietuvas robežas. Lietuva aicinājusi no tās nepirkt elektrību, tomēr Latvija noraidījusi Lietuvas ierosinājumu bloķēt šo elektrību, kaut atbalsta Viļņas prasības attiecībā uz kodolstacijas drošumu.
Levits atzina, ka Baltijas valstīm šajā jautājumā ir „vienots skatījums”, taču „dažādas pieejas”.
Pēc tikšanās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti devās apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā, lai kopā paviesotos labdarības maratona “Dod pieci!” stikla studijā.
