Baltijas valstu prezidenti: Faktu sagrozīšana par Otro pasaules karu - nožēlojama vēstures falsificēšana

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu Eiropā, piemin visu karā cietušo un sabiedroto valstu karavīru nesto upuri, bez kā nebūtu iespējama nacistiskā režīma sakāve 1945. gada 8. maijā, un uzsver, ka vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un beigām ir uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu un starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu.

Pēc kara Rietumeiropas valstis sāka īstenot kopējo ideju par vienotu un brīvu Eiropu – tādu Eiropu, kurā valda miermīlīga līdzāspastāvēšana, demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana.  Tomēr Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu tautām Otrā pasaules kara beigas nenesa atbrīvošanu, kopīgā paziņojumā atgādina Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.   

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, ko lielā mērā veicināja Baltijas valstu iedzīvotāju nevardarbīgās un mērķtiecīgās gribas izpausmes un starptautiskās sabiedrības pūliņi, beidzās arī padomju režīma okupācija. 1990. gadā aizsākās un 1991. gadā noslēdzās ceļš uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pēc dažiem gadiem tika pabeigta arī pilnīga Krievijas armijas spēku izvešana no trim Baltijas valstīm.

“Mēs esam dziļi pateicīgi tām vairāk nekā 60 rietumvalstīm, kas atteicās juridiski atzīt mūsu valstu padomju okupācijas faktu. Samnera Velsa vadītā ASV departamenta 1940. gada 23. jūlijā pieņemtā deklarācija aizsāka Baltijas valstu okupācijas de iure neatzīšanas politiku starptautiskajā diplomātijā,” pauž Baltijas valstu prezidenti.

“Šodien mūsu valstis ir neatņemama Eiropas Savienības un NATO daļa. Taču mēs nedrīkstam aizmirst mūsu vēstures traģiskākās lappuses. Mēs vienmēr aizstāvēsim patiesību un taisnīgumu,” uzsvērts paziņojumā.

“Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu ir uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu,” uzsvēra prezidenti.

“Mēs kategoriski esam pret jebkādu ietekmes sfēru noteikšanu un uzstājam, ka attiecībām visu valstu starpā jāveidojas uz līdzvērtīgiem pamatiem. Viens no galvenajiem starptautiskās drošības garantiem ir bez ierunām rūpīgi ievērot starptautiskās tiesības un savstarpēji atzītās normas, tāpat arī atzīt citu suverēnu valstu teritorijas nedalāmības principu un tiesības veidot nacionālās drošības sistēmu pēc saviem ieskatiem, kā arī pievienoties valstu savienībām un veidot alianses. Mēs atkārtoti uzsveram, ka mūsu valstu kopējā aizsardzība arī turpmāk balstīsies uz NATO, savukārt transatlantiskajām saitēm būs būtiska loma Eiropas drošības un
stabilitātes garantēšanā arī nākotnē,” uzsvērts paziņojumā.

“Mēs uzskatām, ka Rietumu pasaules demokrātiskās vērtības un vienotība ir vitāli svarīgs faktors tālākajā Baltijas valstu un ikvienas Eiropas valsts pastāvēšanā,”  norādīja prezidenti.

KONTEKSTS:

Iepriekš Saeimas Ārlietu komisija paziņojumā "Par Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu un visaptverošas izpratnes veidošanas nepieciešamību Eiropā un pasaulē” pauda  bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi.

Ārlietu komisija paziņojumā pauda nožēlu, ka Krievijas Federācija kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmēja joprojām atsakās atzīt Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm, attaisno to okupāciju un prettiesisko aneksiju. Tāpat komisija pauda bažas par Krievijas centieniem revidēt Otrā pasaules kara vēsturi savās interesēs, noraidot kritisku Padomju Savienības lomas izvērtējumu un izvēršot agresīvu dezinformācijas kampaņu, kas ievērojami apgrūtina vienotu starptautiskās sabiedrības skatījumu uz Otrā pasaules kara norisēm un rezultātiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti