Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

23. reizi tiekas Baltijas izglītības un zinātnes speciālisti

Baltijas valstu izglītības ministri Cēsīs spriež par izaicinājumiem nozarē

Cēsīs piektdien, 9.jūnijā, turpinās Baltijas valstu izglītības un zinātnes ministru un ministriju speciālistu tikšanās, kur tiek pārrunāta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbība nozarē  un katras valsts izaicinājumi. Reformas augstākajā izglītībā, ko pirms dažiem gadiem īstenoja Igaunija, nu ir priekšā arī Lietuvai.

Lietuvas valdība nesen nolēma mācību gadu pagarināt par 10 dienām, mainot brīvlaiku kārtību, bet atstājot mācību gada sākumu 1.septembrī un noslēgumu maija beigās. Arī Latvijā ilgstoši norit diskusija par mācību gada pagarināšanu, gan lai ieviestu papildu sporta nodarbības, gan nodrošinātu kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu.

"Mērķis nav ne pagarināt skolas gadu, ne ko tamlīdzīgu, mērķis ir augstāka izglītības kvalitāte. Bet, visticamāk, ka tas prasīs nelielu, varbūt divu nedēļu, skolas gada pagarinājumu," sacīja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība").

Igaunijā attiecībā uz mācību gada garumu ir vēl kāds cits modelis – ir noteikts mācību dienu skaits, bet nav noteikts precīzs laiks skolēnu brīvlaikiem.

Baltijas valstu izglītības ministri atzīst, ka būtiskākais ir tas, lai, mainot mācību dienu skaitu, neciestu skolotāju atalgojums. Lietuvā plāno reorganizēt augstākās izglītības sistēmu, samazināt augstskolu skaitu un celt izglītības kvalitāti.

"Pirms 10 gadiem mums bija vairāk nekā 40 augstākās izglītības iestādes, tagad mums ir sešas valsts un tikai viena privātā augstskola. Konsolidācija bija milzīga, kvalitātes kontrole arī. Process ir sāpīgs, bet rezultāts ir pozitīvs. Un tas nāk pēc pieciem sešiem gadiem," atzina Igaunijas izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repsa.

"Šeit ir dzimušas visas tās idejas, kas pēc tam ir pārvērtušās gan konkrētos projektos, gan starptautiskos līgumos, gan arī mēs vienkārši viens no otra esam pārņēmuši labo praksi

– ja kaimiņš dara tā, tad kāpēc izdomāt velosipēdu pašam," teica Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Guna Arāja.

Paralēli ministru diskusijām izglītības jomas profesionāļu darbs norit arī grupās, kur viens no tematiem saistās ar augstākajā izglītībā iegūtajām kvalifikācijām. Ja līdz šim iegūts diploms vienā no Baltijas valstīm, lai tas būtu spēkā arī kāda citā, jādodas uz diplomu atzīšanas centru, jāraksta iesniegums, jāsaņem izziņa un tikai tad to var izmantot, sākot strādāt vai atkārtoti studēt.

Izglītības jomas speciālisti secinājuši, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā izsniegtie augstākās izglītības diplomi, kas apliecina iegūto kvalifikāciju, ir teju līdzvērtīgi, un šo birokrātisko slogu plāno samazināt, automātiski atzīstot augstākās izglītības diplomus, kas izsniegti pēc 2012.gada 1.janvāra.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti