Eiro fokusā

Ar pensiju kapitāliem glābs un attīstīs lielos uzņēmumus

Eiro fokusā

Vietējie laikraksti Latgalē meklē veidus kā pastāvēt un ieinteresēt lasītājus

Baltijas valstu galvaspilsētās sāksies vērienīgi “Rail Baltica” būvdarbi

Baltijas valstu galvaspilsētās sāksies vērienīgi «Rail Baltica» būvdarbi

Vērienīgi ar “Rail Baltica” dzelzceļa līniju saistīti būvdarbi Baltijas valstu galvaspilsētās vēl nav sākušies, tomēr gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija straujiem soļiem tam tuvojas. Kā pirmā darbus galvaspilsētas dzelzceļa stacijas apkārtnē jau novembrī uzsāks Latvija. Nākamajā gadā darbi tiks uzsākti stacijā Tallinā, bet Viļņā tie varētu sākties pēc 2022. gada.

Kā sarunā ar Latvijas Radio skaidroja “Rail Baltica” īstenotājs Latvijā – uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, vērienīgie būvdarbi, kas sadalāmi divos posmos, sāksies novembrī. Tie notiks “Rail Baltica” Rīgas centrālajā mezglā.

Vingris minēja, ka jau 17. novembrī Rīgas Centrālajā stacijā sāksies būvdarbi. 

Ir plānots uzbūvēt visu nepieciešamo infrastruktūru, kas stacijai nepieciešama – eskalatorus, liftus, uzgaidāmās telpas. Stacija tiks pielāgota kvalitatīvai pasažieru apkalpošanai, lai 2023. gadā pie platformām varētu piestāt mūsdienīgi vilcieni, skaidroja Vingris. 

Galvenie darbi pirmajā būvniecības posmā līdz 2020. gada beigām paredz arī jaunās transformatoru apakšstacijas izbūvi, bumbu patvertnes daļēju nojaukšanu, kā arī darbus uz sliežu ceļiem. Nākamā būvdarbu paplašināšanās paredzēta nākamā gada pavasarī un vasarā. Kā uzsvēra Vingris, dzelzceļa stacijas darbība netiks pārtraukta un pasažieri nejutīs nekādas būtiskas neērtības. Tāpat apkārtnē tiks nodrošināta autovadītāju un gājēju satiksmes plūsma un nevienā brīdī būvdarbu laikā netiks slēgta vairāk kā viena iela.

Savukārt Igaunijā daļa būvniecības jau ir sākusies.

Kā skaidroja uzņēmuma “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Tonu Grīnbergs, darbi valstī esot sadalāmi trīs posmos un pirmais no tiem ir viaduktu izbūve, kuru skaits kopumā ir 33. Masveidīga to celtniecība paredzēta nākamgad. Grīnbergs norādīja, ka viens no viaduktiem jau ir gandrīz pabeigts un šogad plānots sākt vairāk nekā 20 iepirkumu un būvniecības procedūras. 

Otrs posms, kā skaidroja Grīnbergs, ir stacijas. Arī Tallinā plānota dzelzceļa stacijas pārbūve. Tur būvdarbi vēl nav uzsākti, taču process uz priekšu virzoties labi un stacijas projekts būs gatavs nākamā gada vidū. Tādēļ pirmā posma būvniecības darbus varētu sākt nākamā gada trešajā ceturksnī. Tie būšot vērienīgi un sadalīti vairākos posmos, lai gan darbu apmērs nebūšot tik liels kā dzelzceļa stacijā Latvijā. Tāpat paredzēta arī Pērnavas stacijas pārbūve, tās projekts būšot gatavs nākamā gada pavasarī, un būvniecību paredzēts sākt nākamā gada vidū. Vērienīgas pārmaiņas gaidāmas arī Mūgas ostas kravu terminālī.

“Ļoti būtisks objekts ir Mūgas kravu terminālis, kurš būs ļoti svarīgs Baltijai, jo tā būs vienīgā vieta, kur “Rail Baltica” dzelzceļa līnija tiks savienota ar jūru. Pašlaik tiek izstrādāts tā projekts. Paredzēts, ka būvniecība varēs sākties 2022. gadā,” sacīja Grīnbergs.

Savukārt pēdējais no posmiem ir sliežu ceļu izbūve, kas sadalīta trīs posmos. Šiem projektiem vajadzētu būt gataviem ap 2022. gadu, piebilda Grīnbergs.

Tikmēr Lietuvā atsevišķu objektu izbūve sākta jau pērn pavasarī, un tagad jau gandrīz pabeigts Kauņas–Palemoņas posms, izbūvējot vairākus tuneļus, viaduktus un sliežu ceļus, tādējādi savienojot Kauņas Intermodālo termināli ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Kā sarunā ar Latvijas Radio norādīja „Rail Baltica” īstenotājs Lietuvā, uzņēmuma „Lietuvas dzelzceļi” ģenerāldirektors Karolis Sankovskis, darbi uzņems apgriezienus nākamgad saistībā ar posma Kauņa–Latvijas robeža izbūvi. “Būvniecība Lietuvā sākās jau pagājušajā gadā, taču lielākā daļa darbu tiks sākti nākamgad. 2022. gada otrajā pusē vajadzētu sākties Viļņas dzelzceļa stacijas būvniecībai,” skaidroja Sankovskis. 

Visu Baltijas valstu “Rail Baltica” pārstāvji atzina, ka Covid-19 pandēmija ietekmējusi vērienīgā projekta virzību, tomēr šī ietekme neesot tik liela, lai laika ziņā būtu vērojamas vai gaidāmas kādas būtiskas novirzes.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt