Baltijas valstu aizsardzības ministri nosoda Baltkrievijas hibrīduzbrukumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas, Igaunijas, un Lietuvas aizsardzības ministri nosoda Baltkrievijas režīma apzināti īstenoto hibrīduzbrukumu, uzsverot, ka drošības krīze uz Polijas–Baltkrievijas un Lietuvas–Baltkrievijas robežas ir ļoti satraucoša un rada nopietnus draudus Eiropas drošībai, informēja Aizsardzības ministrijā.

Baltijas valstu aizsardzības ministri arī uzsvēra, ka sabiedrotajām valstīm ir jāatbalsta vienai otra, lai kopīgi atbildētu uz jebkuru Baltkrievijas vai Krievijas veikto provokāciju. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir īpaši aicinātas sniegt lielāku praktisko atbalstu ārējo robežu drošības stiprināšanā.

Baltijas valstis ir gatavas sniegt divpusējo atbalstu Polijai hibrīduzbrukuma pārvarēšanā, norādīja ministrijā.

Aizsardzības ministrijā norādīja, ka skaitliski lielas trešo valstu pilsoņu grupas no Baltkrievijas pilsētām tiek transportētas uz pierobežas zonu ar ES un cilvēki tiek spiesti nelegāli šķērsot robežu. Tas palielina provokāciju un nopietnu starpgadījumu iespējamību, kas potenciāli var pāraugt militārā konfliktā.

Turklāt nesenā Krievijas bruņoto spēku nostiprināšanās Ukrainas tuvumā var radīt papildu drošības riskus Baltijas jūras reģionā. Baltijas valstu aizsardzības ministri norādīja, ka šī ir vissarežģītākā drošības krīze, ko daudzu gadu laikā piedzīvojusi NATO un ES.

Ministrija uzsvēra, ka krīzes attīstība prasa nepārtrauktu vienotību starp NATO sabiedrotajiem un ES dalībvalstīm, kopīgu situācijas izpratni un kopīgu pieeju, lai nodrošinātu, ka Baltkrievijas un Krievijas tīši mēģinājumi destabilizēt drošības situāciju Eiropā cieš neveiksmi.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti