Vienlaikus ar ikgadējo NATO armijas mācību sākumu Baltijas valstīs Krievija paziņojusi, ka NATO spēku pastiprināšanu savā pierobežā uzskatīs par nedraudzīgu nolūku demonstrāciju un neatstās to bez ievērības. Krievijas iekšlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs paziņojis, ka viņa valsts atbildēs gan ar politiskiem, gan militāriem līdzekļiem. Savukārt Latvija un mūsu Baltijas kaimiņvalstis turpina saņemt nedraudzīgus mājienus no Krievijas puses ar lidmašīnu lidojumiem un Krievijas jūras spēku kuģu pārvietošanos.
Tikai maijā Krievijas kara lidmašīnas desmit reizes veica pietuvošanās manevru Latvijas gaisa telpai. Turklāt vienā no reizēm manevrā vienlaikus piedalījās septiņas lidmašīnas. Līdzīgas demonstrācijas piedzīvo arī Lietuva un Igaunija. Turklāt Lietuvā Krievijas kara kuģi veica manevrus tiešā ekonomiskās zonas ūdeņu tuvumā un brīžiem pat šķērsoja robežu. To dēļ pat tika pārtraukti no dreifējoša kuģa veiktie darbi pie optiskā interneta kabeļa, kas pa jūras gultni stiepjas no Zviedrijas uz Lietuvu. Krievijas kara kuģu dēļ nācies mainīt maršrutu arī komerckravu kuģiem. Oficiālajai Viļņai nācās reaģēt ar diplomātijas metodēm. Pārējos gadījumos – tiekot iedarbinātas attiecīgas NATO procedūras. Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs uzskata, ka līdzšinējā reakcija ir bijusi atbilstošā līmenī.
„Mēs reaģējam ļoti adekvāti. Ne tikai no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas puses, bet arī kā visa alianse,” norāda Lietuvas Nacionālās aizsardzības ministrs Juozas Olekas. „Kā zināms, alianse pastiprinājusi gaisa patrulēšanas misiju, nosūtot papildu iznīcinātājus. Viņi savu darbu dara gana labi – lidmašīnas paceļas un nepieļauj, ka gaisa telpas robežas šķērso Krievu lidmašīnas. Var teikt, ka Krievija cenšas mūs pārbaudīt. Gan to, cik stipra ir mūsu solidaritāte, gan to, kāda ir mūsu reaģēšanas spēja.”
Kopš maija NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā piedalās 12 alianses lidmašīnas. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā iepriekš. Vienlaikus strauji audzis arī Krievijas aktivitātes līmenis gan gaisā, gan jūrā.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pastiprinātas Krievijas demonstrācijas daļēji izskaidro ar augošo NATO klātbūtni, kā arī Krievijas bažām par Polijas un Baltijas valstu ieskauto Kaļiņingradas apgabalu, par tam visapkārt augošo reaģēšanas spēju līmenis. Izšķiroša atbilde Krievijai uz tās signāliem būtu patstāvīga NATO kontingenta izvietošana Baltijā, taču šo atbildi vēl tikai gaida.
Atbilde no NATO ir bijusi pietiekama, jo Ukrainas krīzes gadījumā, ir sniegusi maksimālu palīdzību,” norāda Vējonis. „Palielināto patrulējošo lidmašīnu skaitu jūrā. Nosūtot papildu karavīrus uz mācībām. Vēl notiek diskusijas par ilgtermiņa lietām, kā piemēram, patstāvīgas NATO klātbūtnes nodrošināšanu. Bet tas saistīts ar risku un apdraudējumu izvērtējumiem. Tas būs vairāk zināms uz Velsas samita laiku.”
Ar vislielāko vērību Krievijas demaršiem Latvijā un Lietuvā seko Igaunija. Oficiālā Tallina vienlaikus interpetē gan kā mājienus igauņiem, gan arī visai Ziemeļatlantijas aliansei. Svens Miksers atkārtoti uzsver, ka notiekošo Igaunija uztver ļoti, ļoti nopietni un galvenā atbilde ir tieši NATO atkārtoti paustā apņemšanās par drošības garantijām Baltijas valstīm, kā arī alianses spēku pozīciju pastiprināšana visās trijās valstīs.
Savukārt vaicāts, vai Igaunija vēl arvien uzskata Latviju par drošības ķēdes vājo posmu Baltijā, Igaunijas aizsardzības ministrs atgādina, ka esam labi kaimiņi, tomēr, ilgāku laiku aizsardzībai tērējot pusi no nepieciešamajiem diviem procentiem, aizsardzības spējas nenovēršami pasliktinās.
„Latvija ir mūsu labs kaimiņš un draugs, taču kā tādas valsts aizsardzības ministrs, kas šiem mērķiem velta divus procentus iekšzemes kopprodukta, es vēlētos redzēt, ka savas saistības ievēro visi mūsu sabiedrotie. Tāpat es uzskatu, - ja valsts tēriņi un investīcijas aizsardzībā ilgāku laiku ir nepietiekami, tad nepārprotami tas ietekmē aizsardzības spējas. Nav iespējams ar nepietiekamiem ieguldījumiem saglabāt pienācīgu standartu,” skaidro Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers. „Ja vēlaties iepirkt modernu aprīkojumu, attīstīt savus spēkus un uzturēt standrtu, tad, protams, ir starpība, vai tērējat divus procentus vai arī pusi no tā. Domāju, ka tā ir visās dzīves jomā – ja iegulda un dara to labi, tad atšķirība ir liela."
Kamēr Baltijas valstu aizsardzības ministriem jāmeklē labākās atbildes drošības izaicinājumiem reģionā savu iespēju un alianses partneru piešķirtās palīdzības ietvaros, Krievija jau nākusi klajā ar jaunu brīdinājumu. Krievija jau atklāti brīdinājusi, ka NATO pozīciju nostiprināšanu savu robežu tuvumā uzskatīs par nedraudzīgu soli. Turklāt savu interešu aizstāvēšanai Maskava draud izmantot gan politiskus, gan militārus līdzekļus.
