Lielvārdes bāzē jaunie pretgaisa aizsardzības diviziona karavīri nepārtraukti trenējas, lai uzlabotu prasmes cīņā ar ienaidnieka lidmašīnām. Te viss kā īstā kaujā – uzvilktas gan ķiveres, gan bruņuvestes. Arī raķešu palaišanas trenažieris ir tikpat smags kā īsta iekārta.
Jau vairākus gadus Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir RBS 70 tuvā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Tās ir efektīvas cīņai ar zemu lidojošiem helikopteriem, savukārt, lai notriektu reaktīvās lidmašīnas, tās var izrādīties mazāk efektīvas.
Līdzīgas ieroču sistēmas ir pārējās Baltijas valstīs. “Ar ļoti gudru un prātīgu plānošanu mēs valsts svarīgos objektus varam aizsargāt. Runa ir par tālās darbības spējām, un tas mums ir jāattīsta. Kā jau es minēju, vidējā darbība ir tālākais loģiskais solis, kas šo pretgaisa aizsardzību ļoti stiprinās,” bilst Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku pulkvežleitnants Viesturs Masulis.
Pirmā par vidējā rādiusa pretgaisa raķešu sistēmu NASAMS pirkšanu paziņoja Lietuva, kuras bruņojumā tās nonāks 2020. gadā. Latvija šīs iekārtas pirks 2021. gadā. Kaut iepirkums bija plānots agrāk, naudu vajadzēja novirzīt NATO kaujas grupas infrastruktūras celtniecībai. Arī izmaksas pretgaisa aizsardzībai ir lielas. Piemēram, vienas RBS 70 raķešu palaišanas iekārta maksā no viena līdz diviem miljoniem eiro.
Noskatītās vidējās darbības rādiusa raķešu iekārtas cena ir sākot no 100 miljoniem eiro. Pretgaisa aizsardzības jautājums šonedēļ apspriests arī Baltijas un ASV prezidentu samitā. “Jā, mēs apspriedām atturēšanas kapacitāti, kas būtu tādā līmenī, lai mūsu atturēšana būtu pietiekoši ticama jebkuram, kurš to vēlētos apšaubīt vai izaicināt,” saka Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Efektīvākā sistēma Baltijas gaisa aizsardzībai būtu “Patriot” raķetes, kas var pārķert ne tikai lidmašīnas, bet arī pretinieka ballistiskās raķetes. Šo sistēmu cena gan mērāma miljardos eiro, tāpēc pašas Baltijas valstis tās nopirkt nevar.
Vienlaikus šīs sistēmas ir integrējamas kopējā Baltijas valstu gaisa telpas kontroles tīklā. Viens no variantiem – NATO rīcībā esošo sistēmu izvietošana rotācijas kārtībā tāpat, kā tiek nodrošināta gaisa patrulēšanas misija. “Šī spēja ir ļoti dārga, un šī spēja ir tikai nedaudzām valstīm. Patiesībā, kas ir noticis – Aukstā kara laikā 1990. gados un 2000. gados daudzās no NATO valstīm tās spējas, kas bija pretgaisa aizsardzībā, ir vai nu likvidētas, vai nav vienkārši attīstītas,” saka Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Aizsardzības nozares pētnieki gan atzīst – pat modernizējot pretgaisa aizsardzības spējas, tās var izrādīties nepietiekošas. Viens no tādiem scenārijiem - ja Krievija nolemtu ap Baltijas valstu robežām izvietot savas jaunākās tālās darbības pretgaisa un pretkuģu raķetes, kas pilnībā nosegtu visu Baltijas valstu teritoriju, tas ļautu iznīcināt jebkuru NATO kuģi vai lidmašīnu.
“Mūsu pretgaisa aizsardzībai jābūt spējīgai šo pretgaisa raķeti notriekt – tā ir pretgaisa aizsardzības sistēma. [..] Jautājums, vai Baltijas valstis šajā spēlē var piedalīties tikai pērkot, pērkot, pērkot. Sistēma, kuru mēs nopirksim un kuru mums piegādās, būs novecojusi,” pauž Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģijas pētījumu centra pētnieks Valdis Kuzmins.
Viņš gan uzsver – šī ir tikai hipotētiska iespēja, kurā ir daudz nezināmo, jo bieži Krievijas teiktais par tās ieroču spējām ir pārspīlēts.
