Panorāma

Atklāj Purvīša balvas nominantu izstādi

Panorāma

Konkursā uz LTV valdi seši finālisti

Baltijas valstis aprēķinās okupācijas radītos zaudējumus

Baltijas valstis aprēķinās padomju okupācijas radītos zaudējumus pēc vienas metodes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Visām Baltijas valstīm padomju okupācijas laikā nodarīti miljardos mērāmi zaudējumi.  Lai uzsvērtu okupācijas postu starptautiskā līmenī, Baltijas valstu tieslietu ministri vienojušies drīzumā parakstīt deklarāciju par precīzu zaudējumu aprēķinu. Par zaudējumu apmēru un to aprēķināšanu piektdien, 22. martā, konferencē sprieda arī vēsturnieki un juristi no visām Baltijas valstīm.    

Jaunieši, kas nav piedzīvojuši padomju okupācijas laiku vai piedzīvojuši to beigas, sociālo tīklu vietnēs nereti dalās ar video un attēliem, kas tos romantizē. Tiek izcelts, piemēram, lētais saldējums, bet ne tā deficīts. Romantiskās atmiņas internetā nenokļūst nejauši. Tās mērķtiecīgi manipulē ar sabiedrisko domu par dzīvi Padomju Savienībā. Viena no maldu ziņām, kas bieži izskan propagandas kanālos, saistīta ar Padomju Savienības dotāciju apmēriem.

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš norādīja – Latvija maksāja Padomju Savienībai milzīgus nodokļus un tikai niecīgu daļu saņēma dotācijā atpakaļ. Taču propagandas kanāli sabiedrību mēģina pārliecināt par pretējo. 

“Būtībā tā nauda, ko citās normālās, civilizētās valstīs varēja investēt sociālajā politikā, iedzīvotājos, tā tika vai nu izpludināta ārpusē, vai arī investēta militāri rūpnieciskajā kompleksā,” stāstīja Gatis Krūmiņš.

Vēsture tiek sagrozīta, lai mazinātu sabiedrības patriotismu. Šo informatīvā kara elementu saskata visās Baltijas valstīs.

Taču rūpīga vēstures faktu analīze parāda, ka padomju laikā radītie zaudējumi ir milzīgi.

Padomju okupācijas laikā samazinājās vidējais mūža ilgums, tika izmainīts nacionālais sastāvs, nodarīts nopietns kaitējums videi.  Baltijas valstis zaudēja 20 līdz 30 procentus pamatiedzīvotāju.

“Tas viss summējās vienā konkrētā milzīgā skaitā cilvēku stundās, cik šie cilvēki vēl būtu varējuši bez Padomju Savienības okupācijas šeit dzīvot un strādāt par labu Latvijas sabiedrībai, Latvijas valstij, un to var bezkaislīgi sarēķināt,” skaidroja demogrāfs Ilmārs Mežs.

Latvija un Igaunija padomju okupācijas radītos zaudējumus vēl nav izteikušas naudas izteiksmē, Lietuva to izdarījusi un skaitļus vēl turpina precizēt. Lietuvas Genocīda izpētes centra direktore, pētniece Birute Burauskaite norādīja, ka Lietuva uzreiz pēc neatkarības atgūšanas izveidoja Staļina noziegumu izmeklēšanas komisiju. Savākts nenovērtējams unikālu materiālu apjoms.

Padomju okupācijas radītie zaudējumi tiek lēsti 800 miljardu ASV dolāru apmērā, bet tagad visas Baltijas valstis apņēmušās zaudējumus aprēķināt pēc vienas metodoloģijas.

“Valsts komisija ir divas reizes apkopojusi šos aprēķinus, bet viņiem nebija tās metodoloģijas, ko ir izstrādājis jūsu Gatis Krūmiņš. Mēs ar viņu arī tagad sadarbojamies un papildināsim iepriekš aprēķināto,” stāstīja Burauskaite.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele norādīja – okupācijas varas nodarīto zaudējumu aprēķināšana ir pienākums pret tautu, un šie aprēķini ir jāpublisko.

“Arī šī nodarītā zaudējumu aprēķināšana ir patiesības noskaidrošana. Mums to vajag kā sabiedrībai, mums to vajag mūsu bērniem, lai nerodas kaut kādas nepareizās ziņas, ka viss tajos laikos ir bijis burvīgi, jo tas nebija reāli, šeit notika izzagšana,” sacīja Ziemele.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) sacīja, ka “mēs pievērsīsim starptautisko uzmanību šim apstāklim, jo ir divi aspekti: viens aspekts, protams, ir paši kaitējuma apmēri, tie ir jāsaprot, ir jāparāda, un otrs, tieši šie zaudējumi pierāda pašu okupācijas faktu, jo bieži vien to it kā atrauj, tādi jēdzieni kā “bija okupācija, bet nekas nebija noticis”, tie ir ļoti cieši savīti”.

Tam, ka šie jautājumi ir īpaši svarīgi arī propagandai, apliecina arī Kremļa rupora “Sputnik” klātbūtne piektdienas konferencē. Konference notika Tieslietu ministrijas ēkā, kur iekļūt var tikai īpaši uzaicinātas personas. Taču zināms, ka “Sputnik” konferencei bija pieteicies nevis kā plašsaziņas līdzeklis, par kādu tas uzdodas, bet gan kā konferences dalībnieks.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti