Panorāma

Jūrmalas dome grib likvidēt kāpu aizsargjoslu

Panorāma

Panorāma

ES jāsniedz lielāks atbalsts Baltijas valstīm un Polijai, pauž amatpersonas

Baltijas un Polijas premjeri: Robežas sargāšana ir Eiropas Savienības kopējā atbildība

Baltijas valstu un Polijas ministru prezidenti pauduši nopietnas bažas par situāciju uz Lietuvas, Latvijas un Polijas robežām ar Baltkrieviju, no kurienes ierodas nelegālie imigranti, cenšoties šķērsot robežu. Vienlaikus premjeri paziņojumā norādīja, ka Eiropas ārējo robežu sargāšana nav tikai atsevišķu dalībvalstu pienākums, bet arī Eiropas Savienības (ES) kopējā atbildība.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa un Polijas premjers Mateušs Moraveckis kopīgajā paziņojumā uzsvēra:

"Mēs saprotam, ka krīzi ir plānojis un sistēmiski organizējis Aleksandra Lukašenko režīms. Situācijas destabilizēšana kaimiņvalstīs, izmantojot imigrantus, ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums, un tas ir uzskatāms par hibrīduzbrukumu Latvijai, Lietuvai un Polijai un tādējādi arī visai Eiropas Savienībai."

"Šādā situācijā, kas mūsu reģionā vēl nav pieredzēta, Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija novērtē ES un tās dalībvalstu apņēmību kopīgi aizsargāt ES ārējo robežu. ES un tās dalībvalstu vienotībai un steidzamai diplomātiskai, finansiālai un tehniskai palīdzībai ir būtiska nozīme Lukašenko režīma radītās problēmas efektīvā risināšanā," sacīts paziņojumā.

Baltijas valstu un Polijas premjeri arī pauž, ka svarīgi ir izmantot visus pieejamos diplomātiskos un praktiskos līdzekļus, lai iespējami ātri likvidētu jaunus nelegālās migrācijas ceļus jau to pirmsākumos.

"Mums Eiropas Savienībā jāizmanto šī situācija, lai pārskatītu pieeju mūsu robežu aizsardzībai. Mēs paužam stingru pārliecību, ka Eiropas ārējo robežu aizsardzība nav tikai atsevišķu dalībvalstu pienākums, bet arī ES kopējā atbildība. Tādēļ tai būtu jāpievērš pienācīga politiskā uzmanība ES līmenī un jāpiešķir pietiekams finansējums," uzskata premjeri.

Premjeri paziņojumā arī pauda – viņi uzskata, ka ir "pēdējais laiks" pievērst Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), tostarp ANO Drošības padomes uzmanību jautājumam par Baltkrievijā notiekošo ļaunprātīgu migrantu izmantošanu.

"Mēs aicinām ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos aktīvi rīkoties, lai rastu risinājumu šajā situācijā, kā arī pieprasām Baltkrievijas Republikai pildīt starptautiskās saistības saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem. Mēs arī aicinām ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR) Minskā nekavējoties jēgpilni risināt šo jautājumu ar Baltkrievijas iestādēm," teikts paziņojumā.

Ministru prezidenti arī uzskata, ka Baltkrievijai jāuzņemas pilna atbildība par cilvēkiem, kuru ierašanos tās teritorijā Baltkrievija pati ir organizējusi.

"Nav pieņemams, ka cilvēki, kas ieradušies Baltkrievijā, tiek nelikumīgi novirzīti uz ES ārējo robežu, lai vēlāk tiem liegtu atgriezties savā mītnes zemē. Bēgļu un imigrantu izmantošana par ieroci apdraud Eiropas Savienības reģionālo drošību un ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Šāda rīcība būtu stingri jānosoda visai demokrātiskajai kopienai."

"Mēs esam gatavi nodrošināt visu nepieciešamo aizsardzību personām, kas ieceļo mūsu valstīs saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem bēgļu jautājumos un mūsu saistībām, bet mēs veiksim visas nepieciešamās darbības, tostarp atbalstīsim iespējamos jaunos ierobežojošos ES pasākumus, lai novērstu jebkādu turpmāku nelikumīgu imigrāciju, ko organizē Baltkrievijas valsts," pauda premjerministri.

Baltijas un Polijas valdības vadītāji paziņojumu noslēdza tā: "Mēs – Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas Ministru prezidenti – aicinām Baltkrievijas varas iestādes nepieļaut mūsu divpusējo attiecību un attiecību ar Eiropas Savienību turpmāku saasināšanos. Vienīgais veids, kā atrisināt pašreizējo politisko krīzi Baltkrievijā, ir uzsākt patiesu iekšējo dialogu ar visiem politiskajiem spēkiem valstī, kas ir ieinteresēti veidot Baltkrievijas nākotni, Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp trimdā esošajiem, un atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, tostarp nacionālo minoritāšu pārstāvjus, un pēc iespējas drīzāk organizēt brīvas un godīgas vēlēšanas."

KONTEKSTS:

Latvijas valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju.

Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.

Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.

Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt