Dienas ziņas

Nepiekrīt IZM iecerei samazināt pedagogu algas Pierīgā

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Baltijas tieslietu ministri lemj par atbalstu Ukrainai

Baltijas tieslietu ministri: Ukraina jāatbalsta arī juridiski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Baltijas valstīm ir jāsadarbojas, ne tikai sniedzot materiālo un humāno palīdzību Ukrainai, bet arī jāmeklē juridiska atbalsta iespējas. Tā piektdien Rīgā vienojušies triju Baltijas valstu tieslietu ministri. 

Baltijas valstu tieslietu ministri norādīja, ka tiekas laikā, kad Vladimira Putina režīms atkal apdraud neatkarīgu un suverēnu valstu demokrātiskās vērtībās. Līdz šim Krievija kā PSRS tiesību un saistību mantiniece vēl nav atlīdzinājusi Baltijas valstīm to okupācijas 50 gados nodarītos zaudējumus, bet tagad sākusi jaunu militāro agresiju un veic kara noziegumus Ukrainā.

"Mums ir daudz spēcīgāka balss, ja strādājam trijatā. Mēs esam tie, kas vislabāk zina situāciju. Sazvanījos ar Ukrainas tieslietu ministru, kurš norāda, ka tam, kas notika Bučā, būs vajadzīgs starptautisks ekspertu vērtējums," pastāstīja Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie").

"Mums ir jāstrādā kopā ne tikai savā starpā, bet visā pasaulē. Par Krievijas iebrukumu Ukrainā jāsavāc visas liecības un pierādījumi, kas tālāk jāizmeklē kriminālizmeklēšanā," norādīja Igaunijas tieslietu ministre Marisa Laure.

Lietuvas un Igaunijas ministres atklāja, ka viņu valstīs pašlaik tiek lemts par Krievijas agresiju slavinošu simbolu aizliegšanu, ko Latvija jau nolēmusi.

"Nacionālajā līmenī ļoti svarīgs jautājums ir par simboliem, kas saistīti ar Krieviju un šo karu, tāpēc ir jāpanāk to lietošanas aizliegums. Jāaizliedz arī pilnīgi visi simboli, kas saistīti ar 9. maija būtību un svinēšanu," sacīja Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovoļska.

Pēc tikšanās Tieslietu ministrijā  ministri  nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un godināja Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras piemiņu pie viņam veltītā pieminekļa "Nebaidies!”.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Pastāvot aizdomām par Krievijas kara noziegumu pastrādāšanu Ukrainā, tiek vākti pierādījumi iesniegšanai starptautiskā tiesā. Juristi norādījuši uz vairākām iespējām īstenot starptautisku tiesu procesu šajā jautājumā.

Pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas apkārtnes Bučā atklājies pret civiliedzīvotājiem pastrādātā slaktiņa apmērs. Ielās mierīgo iedzīvotāju līķi. Arī tādi, kuriem rokas sasietas aiz muguras. Pilsētas iedzīvotāji stāstīja, ka to paveikuši Krievijas karavīri. Slaktiņu Bučā nosodījušas daudzas pasaules valstis. Tās aicināja ieviest vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju.

Eksperti norādījuši, ka Ukrainā saskatāmas kara noziegumu pazīmes, bet ne genocīds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti