Mērojot garu ceļu pāri visai Baltijai un citām Eiropas valstīm Briselē šodien ieradies padomjlaiku traktors "Belarus", kurš ir galvenais elements Baltijas zemnieku akcijā par godīgākiem tiešmaksājumiem. Bruņojušies ar plakātiem, karogiem un skandinot saukļus, Baltijas lauksaimnieki kopā ar traktoru pulcējušies netālu no Eiropadomes ēkas Briselē, kurā sākusies izšķirošā Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksme. Tajā līderi cer vienoties par Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu, kurā Latvija prasa gan godīgākus maksājumus zemniekiem, gan kohēzijai, jeb valsts attīstībai.
Pēc desmit dienu ceļojuma, kurš sākās Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, padomjlaiku traktors "Belarus" Briselē. Rotāts ar visu trīs Baltijas valstu nacionālajiem karogiem, tas novietots laukumā netālu no Eiropadomes ēkas. Tā kā teritorija ap samita vietu nodalīta ar dzeloņdrāšu žogu, mūsu zemnieki ar savu akciju līdz durvīm netiek. Tālumā esošos politiķus gan cenšas sasniegt skaļrunis, kurā angļu valodā vēstīta Baltijas zemnieku sāpe un paši zemnieki stāsta, kādēļ jūtas diskriminēti. Neprasām vairāk naudas, bet lai attieksme būtu godīga, saka Pārgaujas novada zemnieks, SIA "Vienotnes" vadītājs Normunds Ruķis.
Baltijas zemnieku prasības saglabājas nemainīgas – ne mazāk kā 80% no Eiropas Savienības vidējā maksājuma, kas mūsu zemniekiem kaut cik nākamajos septiņos gados ļautu konkurēt ar citām Eiropas valstīm. Īpaši svarīgi tas ir mazākajām Latvijas saimniecībām, saka aimniecības "Ratiņi" vadītāja Inga Teilāne no Rēzeknes novada Kantinieku pagasta. Līdzīgās domās ir arī Biloģiskās asociācijas pārstāvis zemnieku saimniecības "Ceriņi"vadītājs Ainārs Spridzēns no Madonas. Zemnieki neatbalsta daudzkārt izskanējušo viedokli, ka subsīdijas lauksaimniecībai vispār vajadzētu pārtraukt un ļaut zemniekiem ķepuroties pašiem. Zemnieks no Lietuvas Andrejus Stančelis: "Šie maksājumi nemaz nav lauksaimniekiem, bet gan patērētājiem. Padomājiet paši, pateicoties šiem maksājumiem, lauksaimnieki savu produkciju var pārdot daudz lētāk. Ja tā nebūtu, lauksaimniecības produktu cenas veikalā nāktos celt un ciestu pircēji. Tādēļ, tiešām šie maksājumi ir nevis lauksaimnieku, bet gan patērētāju labā."
Ceļā uz valstu vadītāju tikšanās vietu pie Baltijas zemniekiem kopā ar Igaunijas valdības galvu ieradās arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, kuru Briselē pavada zemkopības ministre Laimdota Straujuma un plaša ekspertu un padomnieku delegācija. Premjers arī apstiprināja, ka līdzvērtīgi stingri kā par zemniekiem, Latvija iestāsies par godīgāku finansējumu kohēzijai, kas Latvijai ir svarīga, lai sasniegtu citu attīstītāko valstu līmeni.
Sarunas par septiņu gadu budžetu solās būt ļoti asas, jo tieši lauksaimniecība un kohēzija ir tās jomas, kurā maksātājvalstis Eiropas Savienības budžetā prasa vislielākos griezienus, norādot uz Eiropas Savienības nepieciešamību savilkt jostu, tā kā visur Eiropā taupa nacionālās valdības.
Jāatgādina, ka saskaņā ar pēdējo Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu, triljonu lielo budžetu plānots būtiski mazināt par vairākiem desmitiem miljardiem eiro.
Foto: T.Monass
