Lidmašīna, kas svētdienas, 4. septembra, vakarā iegāzās Baltijas jūrā, piederējusi vācu uzņēmējam Karlam Pēteram Gīzemanam. To apstiprinājis viņa uzņēmums "Ouick Air." Oficiālas ziņas par cilvēkiem, kas atradās lidaparātā, būs zināmas izmeklēšanas gaitā. Apstiprināts, ka visi četri cilvēki bija Vācijas pilsoņi.
Glābēji norādīja, ka cerības atrast viņus dzīvus zuda pirmdienas vakarā. No rīta oficiāli tika pārtraukti glābšanas darbi, turpinot atlūzu un bojāgājušo meklēšanu.
"Šobrīd ir skaidri zināms, ka atrast izdzīvojušos mums vairs nav cerību, jo vakardienas atradumi liecina, ka avārijas brīdis bijis īpaši smags. Pirmais secinājums par to ietriekšanās momentu ir tāds, ka ātrums ietriekšanas brīdī bijis ļoti liels un lidmašīna ir sašķīdusi daudzās mazās detaļās," atklāja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) priekšnieks Pēteris Subbota.
Glābēji atraduši arī ķermeņa daļas, kas nogādātas kriminālpolicijai Ventspilī. Valsts policija par pasažieru lidmašīnas katastrofu sākusi kriminālprocesu. Izmeklētājiem nozīmīgi atrast iespējami vairāk pierādījumu. Tāpēc no mīnu kuģu eskadras palaists zemūdens robots.
"Autonoms robots, kas pēc iepriekš ieprogrammēta maršruta skenēs jūras dzelmi. Un, atgriežoties uz kuģa, tiks analizēta informācija," pastāstīja Subbota.
Cik reižu zemūdens robotam nāksies atgriezties dzelmē, vēl nav zināms. Atšķirībā no drona, kas meklēšanu no gaisa veica tiešsaistes režīmā, zemūdens robotam nav šādu iespēju.
Jāatgādina, ka lidaparāts iegāzās Baltijas jūrā 35 kilometrus no Latvijas krasta, aptuveni 60 metru dziļumā. Tie ir neitrālie ūdeņi, taču Latvijas atbildības zona, un nav izslēgts, ka Latvijai var nākties arī izmeklēt šo aviokatastrofu.
"Ja būs jādara mums, tad attiecīgi piedalās arī pārējās dalībvalstis un tiek piesaistīti arī ārvalstu eksperti, lai veiktu šādu izmeklēšanu," pastāstīja Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja direktore Anita Šķinuma.
Viņa arī norādīja, ka pašlaik veic pārrunas ar Vāciju un Austriju, kas arī, iespējams, varētu uzņemties avārijas izmeklēšanu.
KONTEKSTS:
Baltijas jūrā svētdien, 4. septembrī, vakarā netālu no Ventspils avarējusi privāta, Austrijā reģistrēta pasažieru lidmašīna "Cessna 551" būvēta 1979. gadā. Tā pacēlusies no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika. Savā ceļā divreiz mainīja virzienu – Parīzē un Ķelnē – un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai. Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazuda.
Trešajā dienā pēc avārijas netālu no Ventspils, kur avarēja privātā pasažieru lidmašīna, atrastas, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas.
