Panorāma

Kam pienākas gāze no Inčukalna pazemes krātuves?

Panorāma

ASV apliecina atbalstu Baltijai

Vai NATO turpinās pastiprināti patrulēt virs Baltijas?

Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO iznīcinātāju aprīlī varētu kļūt mazāk

Pirms divām nedēļām ASV nolēmusi uz Baltijas reģionu nosūtīt papildu sešus iznīcinātājus. Bet jau aprīļa sākumā patrulēšanu no ASV rotācijas kārtībā pārņems Polija, un lēmumu, vai mūsu gaisa telpas uzraudzībai sūtīt vairāk nekā ierastos četrus kaujas lidaparātus, pieņems nevis NATO, bet Polijas valdība. Arī poļus nopietni satraukuši notikumi Ukrainā, un Polija pati saņēmusi militāru atbalstu no ASV.

Baltijas gaisa telpu jau desmit gadus – kopš 2004.gada – pārrauga NATO iznīcinātāji. Šajā laikā patrulēšanu cita aiz citas pārņēmusi Vācija, Francija, Polija, ASV un citas – kopumā 14 valstis. Sākotnēji bija ieplānots 2014.gadā patrulēšanu pārtraukt, bet, tā kā Baltijas valstis vēl joprojām nav finansiāli gatavas pašas uzraudzīt savu gaisa telpu, virs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēl joprojām patrulē NATO iznīcinātāji.

Aizsardzības ministrijā gan norāda - Baltijas valstis ir unikāls gadījums, jo šis ir vienīgais reģions, kur nepārtrauktā režīmā gaisa telpu uzrauga nevis valsts pati, bet citas NATO dalībvalstis. „Mums nākas katru reizi stāstīt, ka šī nepieciešamība saglabājas. Mums vēl joprojām nepietiek līdzekļu, lai varētu šādas spējas attīstīt, mēs vienreiz pat rēķinājām – uz trīs valstīm tas aptuveni miljards eiro izmaksātu,” stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Šobrīd Latvijai NATO iznīcinātāju patrulēšana mūsu gaisa telpā izmaksā aptuveni miljons eiro gadā – mēs kopā ar Lietuvu un Igauniju sedzam patrulējošās valsts militāristu uzturēšanās izmaksas. Ministrijā gan norāda – nākamajos gados šī summa augs, jo kopīgi pieņemts lēmums apmaksāt arī, piemēram, lidojumos izmantoto degvielu.

Sākotnēji reālu nepieciešamību NATO iznīcinātājiem pacelties gaisā bijis maz, bet pēdējos gados,  Baltijas gaisa telpā pieaugot neidentificējamo Krievijas lidmašīnu skaitam, NATO iznīcinātājiem nākas reaģēt aptuveni 30 reizes gadā.

Aprīļa sākumā ASV šajā postenī nomainīs Polija, un nav prognozējams, vai pašreizējo 10 iznīcinātāju vietā poļi neatsūtīs uz pusi mazāk. „Tā ir ASV kā dalībvalsts iniciatīva – sniegt papildus drošību šajā situācijā mūsu reģionam. Kā tas tālāk attīstīsies, es jau teicu – pirms mēneša mēs nebūtu prognozējuši, ka mums Baltijas valstu reģionā būs 10 ASV lidmašīnas, tagad viņas ir, līdz ar to prognozēt, kā tieši tas attīstīsies, tas ir atkarīgs arī no notikumiem ne tikai Latvijā un NATO, bet arī Ukrainā un Krievijā,” skaidro Sārts.

Lielbritānija jau pieņēmusi lēmumu uz Baltijas reģionu ārpus kārtas nosūtīt vismaz vienu savu iznīcinātāju, tāpēc jebkurā gadījumā arī  aprīlī Latvijas gaisa telpu uzraudzīs vairāk nekā ierastie četri lidaparāti.  Aizsardzības ministrijā arī skaidro – patrulēšana ir miera laika misija, krīzes gadījumā tiktu piesaistīti papildu spēki. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti