Dienas ziņas

Vēlas Talsiem atgūt brunču krāsas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rīgā simboliskā ķēdē pauž atbalstu Baltkrievijai

Baltijas ceļa gadadienā Rīgā cilvēki veido dzīvo ķēdi no Brīvības pieminekļa līdz Tautas frontes muzejam

1989. gada 23. augustā vairāk nekā 2 miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sastājās 600 kilometrus garā dzīvajā ķēdē caur visām Baltijas valstīm. Šodien, atceroties Baltijas ceļa akciju, visā Latvijā un arī ārpus tās notiek dažādi atceres pasākumi. Viens no tiem risinās Vecrīgā, kur no Brīvības pieminekļa līdz pat Tautas Frontes muzejam cilvēki veido dzīvo ķēdi.

Latvijas Radio pasākumā novēroja, ka ieradušies dažāda gadagājuma cilvēki - gan jauni, gan veci, ar bērniem un bez bērniem. Valda patriotisks noskaņojums, daudziem rokās ir Baltijas valstu karogi. Tāpat cilvēkiem ir arī Baltkrievijas opozīcijas karogi.

Baltijas ceļa gadadienā Rīgā cilvēki veido dzīvo ķēdi no Brīvības pieminekļa līdz Tautas frontes muzejamKristaps Feldmanis

Uzrunātie pasākuma dalībnieki vai nu paši piedalījušies Baltijas ceļā, tādēļ šodien ieradušies, vai arī dzimuši pēc akcijas, tomēr uzskata par svarīgu to pieminēt. Tāpat visi uzrunātie ieradušies, lai atbalstītu baltkrievu tautu.

Pasākumu apmeklēja arī Valsts prezidents Egils Levits. "Es pats piedalījos pirms 31 gada Baltijas ceļā, un, protams, mēs toreiz ļoti labi sapratām un zinājām, ko nozīmē atbalsts ārpus Latvijas mūsu neatkarības un demokrātijas kustībai. Tas ir mūsu pienākums tagad kā pilsoniskai, brīvai sabiedrībai atbalstīt baltkrievu tautas prasības pēc brīvas un demokrātiskas Baltkrievijas," teica Levits.

Uzrunu sanākušajiem teica bijušais Tautas frontes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. "Tas, par ko mēs iestājāmies toreiz, un tas, par ko iestājas baltkrievu brāļi tagad, sakrīt. Mēs bijām pret meliem, par brīvību, pret bailēm. Katrs no mums novēl viņiem, lai pie viņiem būtu tā, kā pie mums. Lai viņi būtu brīvi. Ja būs brīvi cilvēki brīvā Baltkrievijā, arī mūsu Latvijai būs daudz drošāk," pauda Ražuks.

Cilvēki no Brīvības pieminekļa līdz pat Tautas frontes muzejam cits citam no rokas rokā padeva Latvijas un Baltkrievijas karogus. Šādi atbalstīt Baltkrievijas tautu šurp atnākusi gan paaudze, kas pirms 31 gada pati piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Baltijas ceļā, gan arī gados jaunākā paaudze.

"Es pati nepiedalījos Baltijas ceļā, toreiz man laikam bija kādi trīs vai četri gadi, bet vecāki man ir daudz stāstījuši. Tas laiks ir bijis ļoti nozīmīgs Latvijai, un tāpēc mēs arī esam šeit šodien," teica pasākuma apmeklētāja Liene.

Daudziem līdzi arī pašiem savi Latvijas un Baltkrievijas karogi. Arī baloni baltā un sarkanā krāsā, un iespaidīga izmēra Baltkrievijas karogs. Cilvēki nekādus saukļus neizkliedz, arī plakātu ar skaļiem lozungiem nav, bet ir klusums. "Es esmu par to, ka nedrīkst tik vardarbīgi pret cilvēkiem izturēties. Vienalga, ko viņš domā vai saka. Jo tā saucamā vārda brīvība taču visur eksistē. Kas tā ir par brīvību, ja redzam internetā, ka tur cilvēki ir tik ļoti sasisti un ka ir tādas mocības?" norādīja Maija.

Miermīlīgas akcijas un dziesmas Baltijai palīdzēja uzvarēt vardarbību, baltkrievi cer, ka arī viņiem izdosies. Ignats uz Latviju pārcēlās jau pirms 16 gadiem. "Nezinu, kāpēc visi domā, ka pensionāri atbalsta Lukašenko. Es esmu no paaudzes, kas atceras viņa pašus pirmos solījumus. Viņš toreiz teica: ja es jums apnīku, sakiet, un es aiziešu. Tie ir viņa vārdi. Es viņam gribētu tos atgādināt. Cik ilgi mēs varam ticēt tam? Cik reizes tev jāsaka, lai tu aizej?" tā savukārt Ignats.

Līdzīgas solidaritātes akcijas Baltijas ceļa gadadienā šodien notika arī citur Eiropā un pasaulē. Simboliskā ķēdē šodien sastājās arī Valmieras teātra darbinieki un mākslinieki.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti