Ļoti simboliski tieši pie Brīvības pieminekļa LTV „Panorāma” sarunā tikšanos ar mācītāju un atkarību terapeitu Māri Ķirsonu. Pēc ilgiem trimdas gadiem Amerikā un Kanādā viņš atgriezies Latvijā.
Par tēvzemi un brīvību Ķirsons iestājās deviņus gadus vēl pirms Baltijas ceļa. 1980. gadā Madridē Eiropas drošības konferences laikā viņš no savām vēnām tecināja asinis uz PSRS karoga, tā protestējot pret Baltijas valstu okupāciju. Šī bilde bija visu lielāko laikrakstu pirmajās lapās. Bet Baltijas ceļa laikā Ķirsons rokās sadevās ar trimdas latviešu bērniem.
Savs stāsts ir arī citam savulaik ASV dzīvojošam latvietim Ivaram Švānfeldam. „Mēs ar „Čikāgas piecīšiem” taisījām koncertus un vācām naudu Tautas frontei,” viņš saka.
Paziņas no Amerikas laikiem – Ķirsons un Švānfelds - saka: ja kāds pirms daudziem gadiem teiktu, ka reiz viņi šādi satiksies uz ielas Rīgā, kur abi dzīvo, tad abi neticētu.
Cilvēki smaida vairāk nekā 1989. gadā, un daudz kas ir gājis uz labo pusi. Un vispār man patīk viss, izņemot, ka tu nobrauc ar slēpēm vienu pagriezienu, un tu jau esi lejā no tā pauguriņa,” smaidīdams norāda Ķirsons.
„Es dzīvoju Latvijā jau astoņas gadus, esmu precējies šeit!” akcentē Švānfelds, sakot, ka nenožēlo atgriešanos.
Ķirsons norāda, ka arī citi viņam zināmie latvieši nav nožēlojuši atgriešanos Latvijā. „Šo vasaru esmu vadījis trīs bēres, ko biju apsolījis jau Filadelfijā un cerēju, ka viņi ir aizmirsuši, bet viņi nebija. Jā, nu un viņi visi ir pārcēlušies šurp un nav to nožēlojuši."
