1989.gada 23.augustā aptuveni divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja 600 kilometru garu dzīvo ķēdi, kas savienoja trīs Baltijas valstu galvaspilsētas - Tallinu, Rīgu un Viļņu. Tādejādi atgādinot pasaulei par to Baltijas vēstures laiku, kas ilgstoši aiz dzelzs priekškara bija slēpts pasaules acīm, un uzsvērtu Molotova-Rībentropa noziedzīgā pakta sekas.
Tagad šis fakts iemūžināts arī Eiropas centrā, kur Baltijas smagā valstu vēsture tikai nesen sāk iedzīvoties daudzu citu nāciju politiķu apziņā. Par to atgādinās Baltijas ceļa aleja, koridors Eiropas Parlamenta centrālajā ēkā.
Alejas atklāšana izvērtās par plaši apmeklētu un emocionālu brīdi, kurā piedalījās ne tikai Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs, Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks no Igaunijas Sīms Kallas, bet arī Baltijas valstu neatkarības kustības dalībnieki – Dainis Īvāns, Sarmīte Ēlerte, Jānis Škapars un citi.
Skanot Atmodas gadu himnai visu triju Baltijas valstu valodās, klātesošie sadevās rokās un daudziem bija grūti arī valdīt saviļņojuma asaras.
Baltijas ceļa alejas vārdu misiņa plāksnē iemūžinājis mākslinieks Aigars Bikše. Tajā redzami sudrabotā misiņā veidoti cilvēki, kas raugās debesīs, kurās Baltijas ceļš veidots kā zeltīts zvaigznājs.
Pats autors atklāšanas brīdī gan nepiedalījās, taču vēl pirms tam Latvijas Radio atklāja, kā Baltijas ceļā saskatījis zvaigznāju: „Mēģināju tās pilsētas salikt kopā un pēkšņi mēs ieraudzījām, ka tas ir zvaigznājs. Tā likās ārkārtīgi skaista alegorija par to, ka Baltijas ceļš ir liktenis, latvieši saka – zvaigznēs ierakstīts.”
Iemūžināt Baltijas ceļa piemiņu Eiropas Parlamentā nebūt nebija tik viegli, atklāj deputāte Sandra Kalniete. Visām trim Baltijas valstīm bija savs redzējums un intereses. Taču tagad, kad tas izdevies, vēl viens stūrakmens Baltijas vēstures skaidrošanā ielikts.
Baltijas alejas atklāšanu pavadīja arī izstāde "Baltijas ceļš, kas iekustināja pasauli" ar foto un citām liecībām par svarīgo vēstures notikumu.
