Panorāma

Pētera Vaska mūzika skanēs Vašingtonā

Panorāma

SIA “Winergy” pārstāvjiem piemēro aizdomās turētā statusu

Nesaskaņas par prezidenta ievēlēšanu

Balsojums par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību uzjundī vārdu apmaiņu koalīcijā

Galīgais balsojums par grozījumiem Satversmē, kas paredz, ka Saeima prezidentu ievēlētu atklāti, ceturtdien pēc vairākām pārbalsošanām un kvoruma noraušanas mēģinājumiem tā arī nenotika. Šis jautājums tiks pārcelts uz nākamo Saeimas sēdi, tomēr ir paguvis radīt nopietnu spriedzi koalīcijā, jo Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka partneri ir nopietni pārkāpuši koalīcijas līgumu.

Balsojumā par Satversmes grozījumu nodošanu komisijām vispirms ar vienas balss pārsvaru uzvarēja to pretinieki – ZZS, „Saskaņa” un „No sirds Latvijai”. Tomēr „Vienotība”, Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība lūdza par to pārbalsot. Tālākie notikumi radīja problēmas Ināras Mūrnieces vadītās Saeimas sēdes gaitā. „Par 46, pret, atturas nav, tātad joprojām balsojums liecina, ka zālē nav kvoruma. Es izsludinu tehnisko pārtraukumu uz 10 minūtēm,” noteica Mūrniece.

Pēc pāris reizes pagarinātā pārtraukuma Saeima nolēma tomēr pāriet pie nākamā jautājuma.

Satversmes grozījumi kā nepabeigts jautājums tiek pārcelti uz nākamo sēdi.

To, kāpēc pret tiem ceturtdien balsoja „No sirds Latvijai", skaidro partijas līdere Inguna Sudraba. „Mēs uzskatām, ka parlamentam ir jāstrādā pie likuma grozījumiem, kas ir pie Satversmes grozījumiem, par tautas vēlētu prezidentu. Nav jārada jaunas papildus iniciatīvas tā vietā, lai strādātu pie tā, ko sabiedrība gadiem vēlas redzēs. Pie tā, ka sabiedrība pati vēlas iesaistīties vēlēšanu pasākumā, paši būt atbildīgi, paši izvēlēties. Tāpēc mēs esam pret to iniciatīvu, kas novirza parlamentu no tā darba, kas patiešām parlamentam būtu jādara (..),” teica Sudraba.

Tomēr pretenzijas pret šo grozījumu virzīšanu bija arī koalīcijas partneriem. ZZS premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs Saeimas sēdes laikā tviterī paziņoja: „Kooperējoties ar opozīciju priekšlikumā par valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu, „Vienotība” ar Nacionālo apvienību cenšas gāzt Straujumas valdību. Kā interesēs „Vienotība” un Nacionālā apvienība cenšas destabilizēt iekšpolitisko situāciju?”

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šos izteikumus nekomentē, tomēr atzīst, ka „faktiski mums šis balsojums ir devis signālu, ka koalīcijas līgums pēc būtības nav spēkā”. „Labs jautājums, vai mēs, ZZS, šādu notikumu pavērsienu izmantosim. Nu, mēs nedarīsim tā, kā viņi dara. Mēs nesniegsim budžetu traumējošus priekšlikumus, mēs neiesim ar opozīcijas spēkiem meklēt kaut kādu balsojumus… Mēs redzam galējo rezultātu, ka mums ir jāievēl sabiedrībai, tautai, valstij labs prezidents,” notikušo komentēja Brigmanis.

Savukārt partijas „Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa  neuzskata, ka šis balsojums apdraudētu koalīciju.

„Visdrīzāk, jau nē. Būs drīzāk kaut kāda skarba vārdu apmaiņa, kurā viena puse mēģinās otrai pusei pārmest koalīcijas līguma pārkāpumus, bet, protams, ka šai koalīcijai ir pietiekami daudz risināmu svarīgu jautājumu. (..) Es nezinu, kādā veidā balsojums par Satversmi, kam ir nepieciešamas divas trešdaļas [Saeimas deputātu atbalsta] varētu destabilizēt valdību,” norādīja Āboltiņa.

Grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, kas arī paredz atklātu prezidenta ievēlēšanu, Saeima komisijām ceturtdien tomēr nodeva. Par to balsoja 44 deputāti, 19 bija „pret” un 23 atturējās.

Paredzams, ka jau vasaras sākumā Saeimā notiks nākamās Valsts prezidenta vēlēšanas, jo Andra Bērziņa pilnvaru laiks 8.jūlijā beigsies.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt