Nedzirdīgajiem

Viedokļu telpa

Nedzirdīgajiem

Vides fakti

1:1 Gundars Rēders : Ringolds Balodis

Balodis: Zolitūdes lietā politiski atbildīgo saraksts auga partiju izrēķināšanas dēļ

Zolitūdes traģēdijas lietā politiskā atbildība jāuzņemas septiņām amatpersonām, pārējo atbildīgo pievienošana Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumam atgādina politisko izrēķināšanos, Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu”  pauda Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”).

Politiķis skaidroja, ka atsevišķas par atbildīgiem nosauktās personas ir tikai komisiju vadītāji, kas, atšķirībā no ministriem, pauž kolektīva viedokli, nevis pieņem konkrētus lēmumus. 

"Ja paskatamies uz šiem 16 cilvēkiem, tas izskatās pēc politiskās izrēķināšanās, bet tā tam nevajadzētu būt," teica Balodis.

Pēc Baloža teiktā, pieciem valdības pārstāvjiem būtu jāuzņemas atbildība par valsts būvniecības inspekcijas likvidāciju, savukārt divām Rīgas pašvaldības amatpersonām jāatbild par nespēju labāk sakārtot būvkontroli pilsētas līmenī. "Iespējams, ja viņi strādātu labāk, šāda traģēdija nenotiktu, lai gan tiešas saiknes ar traģēdiju viņiem nav," piebilda Balodis.

Balodis norādīja, ka komisijas mērķis, analizējot gan traģēdijas brīdi, gan situāciju pēc tā, bija izmeklēt notikuma cēloņus valsts aparātā un saprast, kas jāmaina, lai šādas situācijas vairāk neatkārtotos, tādēļ īstos vainīgos atklās policija, un tiesa pieņems lēmumu.

Tāpat komisija neuzņēmās izvērtēt lielveikala "Maxima" morālo atbildību, pamatojot, ka tas ir privāts uzņēmums, kas atbildēs kriminālprocesā.

Balodis izvairījās runāt arī par citu konkrētu uzņēmumu atbildību traģēdijā, vēlreiz atkārtojot, ka šīs lietas izmeklē valsts drošības iestādes. Tomēr viņš atklāja, ka komisijas gala ziņājumā ir norādes uz to, ka situācijas uzlabošanai valstij jāsakārto publisko iepirkumu sistēma un jautājumi, kas skar lobismu būvniecības jomā.

“Lai gan iepirkumu sistēma nebija tiešs izpētes mērķis, nevarējām par to nerunāt,” sacīja Balodis.

Viņš pastāstīja, ka Latvijā daudzas ēkas tiek celtas pēc publiskā pasūtījuma, taču lielā daļā no tām nav valsts pārraudzības. Tāpat pietrūkst metodisku norādījumu, kas palīdzētu pašvaldībām veikt būvmateriālu iepirkšanu, jo šobrīd tieši tās veicina lētāku materiālu iepirkšanu, tādā veidā cerot izvairīties no vēlākiem pārmetumiem par izmaksām.

Papildus secinājumos parādās arī ieteikumi uzlabot cilvēku ar kustības traucējumiem iespējas piekļūt objektiem un evakuēties no tiem.

Balodis gan pieļāva, ka gala ziņojumā nosaukto atbildīgo personu frakciju biedri varētu bezatbildīgi pakļauties frakcijas spiedienam un nobalsot pret izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma apstiprināšanu. Tas būtu ja ne gluži solis pretī Saeimas atlaišanai, tad kārtējo reizi paradītu politiskās atbildības trūkumu valsts aparātā, lēsa komisijas vadītājs.

Savukārt, komentējot premjeres Laimdota Straujuma ("Vienotība") pausto atziņu, ka izmeklēšanas komisijas darbs "Maximas" jeb Zolitūdes traģēdijas lietā nav radījis jaunu pienesumu nelaimes apstākļu noskaidrošanā, Balodis norādīja, ka "būtu dīvaini, ja "Vienotības" premjere priecātos par vēstijumu, kurā par atbildīgiem nosaukti viņas pārstāvētās partijas cilvēki".

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien, 5.oktobrī, publicējusi gala ziņojuma projekta jaunāko galīgo redakciju, kurā atspoguļotas pēdējās četrās komisijas sēdēs pieņemtās izmaiņas un nosaukti arī 16 politiski un morāli atbildīgo amatpersonu uzvārdi

Tiesa, jau otrdienas rītā Balodis atzina, ka šis skaitlis ir par lielu un par atbildīgajiem sauca septiņas bijušās un esošās amatpersonas.

Zolitūdes jeb "Maximas" traģēdija notika 2013.gada 21.novembra vakarā  un tajā dzīvības zaudēja 54 cilvēki, bet vēl daudzi guva dažādas traumas.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti