Ballīte vai darba mācības
Sākoties tūrisma sezonai, Bauskas novadā esošā Mežotnes pils, kuru pērnā gada rudenī Covid-19 pandēmijas dēļ slēdza, publiskai apskatei vēl joprojām nav pieejama. Tomēr, ierodoties pie klasicisma stilā būvētās ēkas, Latvijas Radio konstatēja, ka pils stāvlaukumā ir novietotas vairākas automašīnas. Apejot celtnei apkārt, varēja redzēt vairākus atvērtus logus.
Savukārt pie ieejas no parka puses bija novietots uzklāts galds, pie kura pēc mirkļa sāka rosīties vairākas sievietes. Viņas atbildēja, ka svin dzimšanas dienu. Izrādījās, ka viņas ir VNĪ pārstāves.
Brīdi vēlāk no pils iznāca uzņēmuma Komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa. Viņa kategoriski noliedza dzimšanas dienas atzīmēšanu.
„Nav nekāda dzimšanas diena! Mēs esam šeit ar kolēģiem atbraukuši garām braucot. Mums šodien šeit ir darba mācības,” sacīja Plūmiņa.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna stāstīja, ka tas bijis neveiksmīgs joks un ka nekāda dzimšanas dienas atzīmēšana pilī nenotika. 70 kilometru attālumā no Rīgas kolēģi tikās, lai darba mācībās pilnveidotu savas prasmes.
„Darbs grupās attiecīgi konkrētai nodaļai par atgriešanos birojā. Skaidrs, ka mēs izmantojam savas telpas, tādā veidā ietaupot līdzekļus savu apmācību un ar darbu saistītu pasākumu veidošanā,” norādīja Vārna.
Pils, visticamāk, paliks valsts īpašumā
Mežotnes pils kompleksu vairākus gadus nomāja privātuzņēmums „CV-R”, taču šā gada aprīlī „Valsts nekustamie īpašumi” līgumu lauza nomnieka parādsaistību dēļ. Tagad pils uzturēšana valstij gadā rada 70 tūkstošus eiro lielus zaudējumus. Lai saprastu, vai pils arī turpmāk var palikt valsts pārraudzībā, ir izveidota darba grupa, kurā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde izstrādā vienotu konceptu, kas noteiktu, kāda ir pieeja īpašumiem, kuri obligāti ir saglabājami valsts paspārnē. Vārna norādīja, ka pašlaik darba grupa vairāk sliecas nodot pili visas sabiedrības īpašumā:
„Uz doto brīdi visas iesaistītās puses izteikušas viedokli, ka ēka ir vērtība. Tādā ziņā, ka mēs nedrīkstam nekādā gadījumā to zaudēt. Savukārt, ja mēs nodosim privātajiem, scenāriji var būt dažādi. Ir ļoti labi piemēri, kad privātais attīsta kompleksu, ir ne tik labi.”
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis norādīja, ka īpašumu pārvaldīšana ir sarežģīts jautājums. Centralizēta sistēma jeb tad, kad īpašums pieder valstij, ne vienmēr spēj atrisināt problēmu.
„Centralizācija der pie ļoti labas un pārdomātas sistēmas, pie ļoti labas darba organizācijas, kas varbūt ne vienmēr dzīvē tāda ir,” sacīja Dambis.
Pašvaldību vēlēšanās Bauskas novadā visvairāk balsu ieguva Nacionālās apvienības līderis Aivars Okmanis. Arī viņš uzskata, ka Mežotnes pils primāri ir jāatstāj valsts īpašumā, piebilstot, ka ēkā varētu izveidot tūrisma kompleksu. „Un tur ir vairākas ēkas, kuras ir attīstības stadijā un kuras arī būtu jālaiž apritē, jārekonstruē, jāpiesaista finansējums. Tas varētu būt tāds lielisks komplekss,” sacīja Okmanis. Lai saglabātu vēsturiskās vērtības, Okmanis norādīja, ka pilī jāizveido muzejs.
Turpretim Latvijas Piļu un muižu asociācijas vadītājs Jānis Lazdāns uzskata, ka muzeju veidot nav vērts, jo Latvijā to ir pietiekami daudz:
„Kas šis būs par muzeju? Vienkārši māja, kuru apskatīties? Muzejam ir jābūt konceptam, kas tur tiks izstādīts.
Nebrauks vienkārši tāpat, ka tas ir muzejs. Tā nenotiek. Dzīvojam pieredzes ekonomikā, kad cilvēks izvēlas, ko viņš grib pieredzēt. Jautājums – kas būs tas komplekts, kāpēc mēs brauktu uz to muzeju.”
Lazdāns piebilda, ka pilij jāpaliek valsts pārraudzībā un tā jānodod īrē privātpersonām. Turklāt nomas izsole jārīko atklāti, nevis tā, kā bija iepriekšējā reizē, kad cilvēki par iespēju uzzināja tikai tad, kad konkurss jau bija beidzies.
Savukārt lielāka skaidrība par jauno konceptu, kas palīdzētu saprast, vai kāds konkrēts objekts var palikt valsts aprūpē, sagaidāma līdz augustam.
KONTEKSTS:
Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” 2021. gada aprīlī neizpildītu saistību dēļ lauzusi līgumu ar Mežotnes pils nomnieku un tagad labprāt atbrīvotos no pils kompleksa. Izskanējuši trīs varianti – pārdot to izsolē, nodot pašvaldībai vai izveidot par Rundāles pils struktūrvienību. Visas iesaistītās puses gan labprātāk redzētu, ka to pārņem pašvaldība, kas šādam solim ir gatava piekrist tikai tad, ja līdzi nāk finansējums.
