Baldones sanatorija atrodas pašā mazpilsētas centrā, aptuveni 30 kilometrus no Rīgas. Baldones vēsture ir cieši saistīta ar sanatoriju un sēravotu. Tomēr pēdējos 20 gados vecā kūrorta ēkas ir pārvērtušās par graustiem. Izsisti logi, izlauztas durvis un pat dažas izgāztas sienas, kā arī iebrukuši jumti. Biežākie viesi šeit ir pīles, kas plunčājas gar sanatoriju tekošajā Ķekaviņas upītē.
Pussabrukušās ēkas ir kā magnēts Baldones jauniešu ziņkārībai. Gandrīz visas gaišās sienas ir apķēpātas. Vecā korpusa kreisajā malā ir iebrukusi fasādes apakšdaļa, kur paveras skats uz tumšajā pagrabstāvā samestām alkoholisko dzērienu bundžām. Lai gan ēkās iet ir strikti aizliegts, vairākas aiznaglotās ieejas ir atlauztas. Bet sanatorijas parks gājējiem ir brīvi pieejams. Baldonietis Jānis šeit katru dienu ved pastaigā suni. Viņš netic, ka ēkas vēl varētu saglābt:
''Te viss ir tā, ka tas viss ir jātaisa vienkārši pa jaunam. Te ir tik traki. Vecāmamma kādreiz te strādāja, kad te bija sanatorija, kad viņa pastāvēja. Ir, kā nu ir, ko tur var teikt...''
Šeit pastaigājas arī Dzintra, kura uz Baldoni ir pārvākusies nesen.
''Es domāju, ka nav jau resursu. Viņi tikai nopērk un pārdod, cerot, ka nākošais dārgāk pārdos atkal. Tā es domāju tas ir. Nav patīkami, protams. Būtu skaistāk, ja būtu sakopts. Te pagājušajā gadā izzāģēja vismaz daļu tos džungļus, bet vairāk arī nekas nav darīts. Kad ejam ar mazbērniem, saka, ka veca, galīgi sabrukusi māja. Bērniem interesanti. Saka, ka vajag būvēt jaunu,'' Dzintru neizbrīna ziņas, ka sanatorija atkal nonākusi pārdošanā.
''Tas jau bija piektais īpašnieks. Gaidām, kas būs sestais.'' - Baldones domes priekšsēdētāja Karina Putniņa bija cerīga, kad 2014. gadā sanatoriju nopirka Baltkrievijas pilsonis Dmitrijs Astašenko. Likās, ka varbūt beidzot atradies cilvēks, kam pietiks drosmes vecos graustus atjaunot. Tagad gan cerības ir izplēnējušas. Dome par sanatorijas pārdošanu uzzināja, vien pamanot sludinājumu internetā.
''Pēdējā informācija ir tā, kas bija jau apmēram pirms pusotra gada, ka notiek projektēšanas darbi, ka ir veikta ekspertīze, un tad arī bija tas jautājums, ko darīt ar veco korpusu, kādā vizuālā izskatā viņu atjaunot. Likās, ka tomēr mēs to kopējo valodu esam atraduši. Arī īpašnieks bija ieinteresēts visā procesā. Kas ir noticis, mums viņš informāciju nav devis,'' saka Putniņa.
Kā stāsta Baldones domes priekšsēdētāja, sanatorijas teritorijai ir īpašs statuss. Jaunas ēkas tajā būvēt nevar, taču var atjaunot vecās. Tā kā sanatorijas spoku rajons degradējas aizvien vairāk, domes priekšsēdētāja pieļauj, ka durvis būtu jāpaver arī citiem teritorijas attīstības virzieniem. Tomēr domes vadītāja paredz arī vietējo iedzīvotāju pretestību:
''Jāņem vērā, ka tur ir dendroloģiskie stādījumi, kas nedrīkst tikt izpostīti, kā arī šī teritorija saistās ar noteiktu baldoniešu vēsturisko atmiņu. Līdz ar to nebūs tik vienkārši. Kāds būs baldoniešu viedoklis, ir grūti teikt. Varētu atļaut rindu mājas. Katrā ziņā ne augstceltnes, ne veikalus, ne lielveikalus. Veidot kā dzīvojamo kvartālu. Bet nu tur baldoniešiem par to ir jāspriež.''
Sanatorijas nākotne visvairāk ir atkarīga no nākamā īpašnieka plāniem. Tagadējais saimnieks Dmitrijs Astašenko uz Latvijas Radio aicinājumu komentēt sanatorijas pārdošanu neatsaucās.
