Pārbedīšanas ceremonija notika pēc ebreju tautas tradīcijām. Ebreju ģimeņu, kuras Otrā pasaules karā nošautas vietējos Baldones mežos, masu kapavietu Brāļu kapu komitejas pārstāvjiem kopā ar ekspertiem pērnā gada nogalē izdevās atrast, pētot Baldones ebreju dzīvesstāstus.
"Baldones palīgpolicija cilvēkus, kuri tika apcietināti, aizveda šeit uz mežu, šeit, šajā vietā, veica slepkavību. Cilvēki, iespējams, tika nogalināti pa grupām, jo, kad veicām izrakumus, te bija viena grupa, otra grupa un trešā grupa. Pēc apskatītājiem priekšmetiem mēs varam secināt, ka ir bijuši kādi 14 dažādi šaujamieroči," stāstīja Baldones muzeja vadītāja pienākumu izpildītāja Anete Braufmane.
Masu kapa atradējam Ojāram Andersonam ar domubiedriem – Baldones muzeju un meklēšanas vienību "Leģenda" – pagājušajā gadā pārbedīšanu neizdevās veikt, jo apsteidza ziema. Taču tagad, pēc visu atļauju saņemšanas, kopā ar ārvalstu ekspertiem beidzot veikta masu kapa ekshumācija.
"Atrada, pēc mūsu ieskatiem, 35 cilvēku mirstīgās atliekas, no kuriem, domājams, ka septiņi ir bērni," pastāstīja Brāļu kapu komitejas loceklis Ojārs Andersons.
Izrakumu vietā atrasti arī 233 priekšmeti, kas ir nošauto cilvēku personīgās mantas. Piemēram, pēc apaviem var identificēt vīriešus, sievietes un bērnus. Atrastās lietas sašķirotas, lai apbedītu kopā ar kauliem, bet patronas, no kurām šauts, kopā ar fotogrāfijām un informatīviem stendiem izvietos Baldones muzejā.
"Apcietinātie cilvēki acīmredzot tika turēti gūstā. Pēc atrastajām mantām varam secināt, ka cilvēkiem nav bijis laika paņemt līdzi savas privātās mantas. Pie mirstīgajām atliekām atrasti šūšanas uzpirksteņi, atslēgas, tādas lietas, ko cilvēks nēsā līdzi ikdienā, kas ir saistīts ar viņu profesiju, ko viņi dara savā dzīvē," stāstīja muzeja vadītāja Braumfane.
Meklēšanas vienība "Leģenda" parasti savā praksē veic kritušo karavīru atrašanu un apbedīšanu, taču civiliedzīvotāju masu kapa atrakšana un kaulu sašķirošana, tostarp bērnu, viņu praksē bija pirmo reizi.
"Šis jautājums ir krietni sarežģītāks, smalkāks, jo šeit ir arī bērnu ķermeņi iekšā, bērnu skeletiņi, kas prasa gan zināšanas, gan izvērtēšanu," norādīja meklēšanas vienības "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits.
Arī Latvijas Ebreju kopienai šis atradums nozīmē atcerēties skumjus pagātnes notikumus, kas atbalsojas vēl šobaltdien.
"Mēs rakstām savu vēsturi. Mēs Latvijā rakstām savu vēsturi, un tā ir viena no vēstures lappusēm – traģiska, bet viņa jāraksta. Ja mēs viņu paši nerakstīsim, nebūs arī vēstures un nebūs arī nākotnes. Bet galvenais, ka viņi nepazuda, viņi neizgaisa, viņiem ir atdusas vieta," sacīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs.
