Zemnieku saimniecības „Akmentiņi” komercdārzs Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pastiprinātā redzeslokā nonāca pagājušajā gadā, kad saimniecībā tika konstatēta bakteriālā iedega. Un, lai gan tika veikti visi nepieciešamie fitosanitārie pasākumi, šogad slimība uzliesmojusi no jauna.
VAAD Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Aija Čonka stāstīja, ka „bakteriālajām iedegām ir latentā forma - šī baktērija var dzīvot kokā un neparādīt sava vizuālās pazīmes”, koks var dzīvot īsti nezināmu laiku, un tad slimība atkal var parādīties atkal pie labvēlīgiem apstākļiem.
Svelme, kas pēdējo divu nedēļu laikā jau ir pamatīgi nomocījusi cilvēkus, bakteriālajai iedegai ir vistīkamākie laika apstākļi.
„Masveida izplatība sākās temperatūrā, kas ir virs +28 grādiem. Un, ja tam vēl pievienojas mitrums un pērkona lietus gāzes ar vēju, baktērijas var izplatīties milzīgā ātrumā,” brīdina Čonka.
Augu aizsardzības dienests jau pieņēmis lēmumu, ka komercdārzā tiks izzāģēti un sadedzināti aptuveni 20 inficētie augļu koki, bet trīs kilometru rādiusā tiks noteikta buferzona, kurā jau šonedēļ ieradīsies inspektori, lai noņemtu paraugus. Ziedkalnes privātdārzu īpašnieki, kuri atrodas šajā zonā, gan pagaidām par to nesatraucas.
Ziedkalnes iedzīvotājs Jānis stāstīja, ka savu dārzu aplūko katru dienu, bet slimības pazīmes nav manītas.
Arī Ziedkalnes iedzīvotājs Reinis atzina – ja slimību kokos konstatēs, tad koki būs jāzāģē nost, „tad gan ir elle, tad ābolu nebūs”.
Ar bakteriālo iedegu var inficēties ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles, korintes un klintenes. Galvenās pazīmes - inficētā auga lapas un augļi strauji nobrūnē, bet nenokrīt. Ja rodas aizdomas par saslimšanu, jāsazinās ar augu aizsardzības dienestu, vien pirms tam vajadzētu pārbaudīt, vai tās nav ābeļu laputis.
Bakteriālā iedega Latvijā pirmoreiz tika konstatēta 2007. gadā.