Šovasar jau vēstīts par slimības gadījumu komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā, kur baktērija bija palikusi nepamanīta pēc slimības uzliesmojuma pagājušajā gadā. Jauni koku saslimšanas gadījumi konstatēti Grobiņas novadā, Rumbulas apkaimē, kā arī Olainē. Bakteriālā iedega izplatās augu un koku ziedēšanas laikā – gan ar kukaiņiem, gan vēju un lietu - un savus augļu kokus pasargāt audzētājiem ir gandrīz neiespējami.
Valsts augu aizsardzības dienesta Karantīnas departamenta vecākā inspektore Alise Valdēna atzīst, ka „To nevar izdarīt, jo slimība izplatās ar vēju, kukaiņiem, lietu – nav iespējams pasargāt”.
„Ja tas ir augļu dārzs, komercdārzs, principā tas ir diezgan postoši, jo tiek veikti attiecīgi pasākumi un, ja redzam pēc laboratorijas datiem, ka šis koks ir inficēts, tas būs jāiznīcina,” atzīst Valdēna.
Par nocirstajiem un sadedzinātajiem kokiem, krūmiem un dzīvžogiem audzētājiem ir iespēja saņemt valsts kompensāciju gluži kā cūku mēra skartajās saimniecībās. Slimības uzliesmojuma vietās tiek noteikta buferzona trīs kilometru rādiusā, un tajā veic regulāras pārbaudes. Naktīm kļūstot vēsākām, baktērija gan pāriet miega periodā, un to konstatēt ir tikpat kā neiespējami. Bakteriālās iedegas galvenās pazīmes ir nobrūnējuši koku zari un augļi, un no augļu kokiem slimība neskar tikai plūmes un ķiršus.
