Baigā gada upuru piemiņas vietā Meža kapos atjauno vairāk nekā simt koka krustu

 „Sociālās bīstamības dēļ visus nošaut” – tik nežēlīga un bezkaislīga bija Valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta, kurus 1941.gadā nošāva Rīgas Centrālcietumā. 

Viņu atdusas vieta tagad ir „Balto krustu” kapulaukā pirmajos Meža kapos. Pārcietusi padomju varas mēģinājumus izdzēst notikušo no cilvēku atmiņas, šī piemiņas vieta atguvusi sev pienākošos cieņu ar sakārtotu apkārtni un jauniem krustiem laika zoba saēsto vietā.

„Balto krustu” kapulauks atrodas pirmo Meža kapu centrālās alejas kreisajā pusē, netālu no galvenās ieejas, tomēr nezinātājam grūti pamanāms. Uz to ved simtgadīgu koku ieskauts celiņš, un pirmā acīm paveras granīta piemiņas plāksne, kas vēsta par baisajiem notikumiem. Iepriekšējo plāksni pirms dažiem gadiem aiznesa krāsainā metāla zagļi. Piemiņas memoriālu te izveidoja 2006.gadā, bet baltos koka krustus jau pēc nepilniem desmit gadiem nācies nomainīt.

„Pavisam atjaunoti 108 mazie krusti un viens lielais krusts, kura augstums ir gandrīz seši metri, tas sver 300 kilogramu,” paveikto apraksta Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Igors Svincickis.

Viņš cer, ka jaunie krusti būs izturīgāki par iepriekšējiem, no kuriem daži – pelēcīgi un satrupējuši – vēl sakrauti vienā memoriāla stūrī. Pašvaldībai to nomaiņa izmaksājusi 13 tūkstošus eiro.

Tautā par „jaunajiem Brāļu kapiem” saukto piemiņas vietu pirmoreiz iekārtoja 1941.gada 6.jūlijā, guldot te 78 čekas nomocītos, kuru mirstīgās atliekas pēc padomju armijas atkāpšanās atrada Centrālcietuma pagalmā. Vēlāk te pārapbedīja arī Ulbrokas un Babītes masu kapu upurus. Taču sešdesmito gadu beigās „Baltajos krustos” apbedīto piemiņu pazemoja vēlreiz.

„Ar mutisku pavēli krustus novāca un [kapulauku] nolīdzināja. Un 1970.gadā sāka masveidīgi te ierādīt kapavietas ģimenēm, droši vien, lai veicinātu aizmirstību tiem upuriem, kas šeit bija. Tomēr vienalga nāca tuvinieki, kas kopa, un 15 upuru vietas tomēr tika saglabātas arī padomju gados. Tām neapbedīja nevienu virsū,” par piemiņas vietas sarežģīto vēsturi stāsta Kapsētu pārvaldes galvenā speciāliste Diāna Ceika.

Virsapbedījumi „Baltajos krustos” turpinājās līdz pat  pagājušās desmitgades vidum, kad „Balto krustu” kapulauks ieguva vēstures pieminekļa statusu. Te iekārtoja piemiņas vietu ar tēlnieka Jāņa Karlova veidoto pieminekli „Ēna”.

Līdzās nesenām kapu kopiņām rindojas kapakmeņi 1941.gadā nošautajam Valsts prezidenta adjutantam, kriminālpolicijas priekšniekam un vairākiem citiem nomocītajiem – gan vienkāršiem strādniekiem, gan inženieriem, arhitektiem.

„Absolūts nejaušības princips,” tā par Šustina sarakstā iekļautajiem cilvēkiem saka Okupācijas muzeja vēsturnieks Rihards Pētersons.

„Šie cilvēki tika apcietināti uz izdomātu apsūdzību pamata. Tur bija pavisam dīvainas lietas kā, piemēram, „signalizē no loga ienaidnieka lidmašīnai” vai „kurina ugunskuru, jo gaida vācu izpletņlēcējus”, bet runa jau ir par Jāņu laiku! Tad vēl bija japāņu spiegi un vēl kas tāds… (..) Domāju, ka šos cilvēkus ieslodzīja vienkārši tāpēc, lai parādītu, cik modri darbojas Valsts drošības komiteja. Patiesībā neviens no šiem cilvēkiem nebija vainīgs. Pirmkārt, nav jau nevienas krimināllietas. Šustina sarakstā [ir teikts, ka] viņi ir nošaujami kā „sociāli bīstami”. Bet šis jēdziens, protams, ir ļoti stiepts jēdziens. Protams, ka tie bija bez vainas vainīgi cilvēki, tur nav divu domu,” uzsver vēsturnieks.

Ik gadu 6.jūlijā „Balto krustu” kapulaukā notiek svētbrīdis, godinot vairāk nekā 120 piemiņas vietā apbedīto Baigā gada upuru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti