Azartspēles arvien vairāk no reālām spēļu zālēm pārceļas uz internetu. Tas veicina risku kļūt atkarīgam, jo spēlēt var jebkurā vietā un laikā, ja vien līdzi ir telefons ar interneta pieslēgumu. Un tieši tāpēc, ka telefons vienmēr ir pa rokai, spēlētājam ir lielāks risks zaudēt paškontroli. Viss sākas ar vienu sporta spēļu totalizatoru, tad vēl vienu tiešsaistes kazino, kas beigu beigās pārvēršas nebeidzamā virpulī, no kura iziet iespējams vien ar ļoti stipru gribasspēku.
“Visvairāk ir neizpratne pašam spēlmanim, kāpēc es daru tā, kā es daru. Viņš nevar saprast, ka viņš nevar kontrolēt savu spēli.
Viņš domā, ka tikai vienu spēli, vienu likmi, bet tas vienmēr aiziet līdz pašam galam, kamēr vien ir nauda,” stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Magdalēna Pranaite.
Kopš vasaras vidus valsts cilvēkiem, kas atzīst savu atkarību, sākusi apmaksāt psihologa konsultācijas. Šim nolūkam Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija algo sertificētu psiholoģi, kura trīs mēnešu laikā sniegusi 167 konsultācijas spēlmaņiem un viņu tuviniekiem.
Magdalēna Pranaite stāsta, ka interneta azartspēļu postaža ir liela un cilvēki zaudē kā ienākumus, tā arī attiecības. Patlaban azartspēles internetā spēlē aptuveni 287 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Galvenokārt tie ir jauni vīrieši, liecina uzraugu un nozares izpētītais.
“Ir pat versija, ka interneta vidē atkarības problēmas var izveidoties pat ātrāk,” norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas direktore Signe Birne.
Licences, kas ļauj darboties Latvijā, patlaban izsniegtas deviņiem interaktīvo azartspēļu operatoriem. Starp šiem uzņēmumiem pazīstamākie ir, piemēram, SIA “Optibet”, “Joker”, SIA “Alfor”, kam pieder arī spēļu zāles “Fēnikss” un citi. Gadā šo uzņēmumu apgrozījums pārsniedz 238 miljonus eiro, bet to peļņa ir virs 70 miljoniem.
Savukārt Latvijas interaktīvo azartspēļu asociācijas aplēses liecina, ka tās tirgus daļa 2018.gadā bija 41,2 miljoni eiro, kas ir 15% no kopējā azartspēļu tirgus.
Tāpat kā spēļu zālēs cilvēks drīkst lūgt sevi neielaist, tā arī internetā jebkuram ir tiesības pieprasīt pašizslēgšanu. To pagaidām izdarījuši nepilni 18 000 spēlmaņu. Un no nākamā gada operatoriem būs pieejams elektronisks izslēgto cilvēku reģistrs. Lai cilvēks nevarētu azartspēlēs un sporta totalizatoros nospēlēt visu konta atlikumu, operatoriem jau patlaban ir pienākums lūgt cilvēkiem norādīt konkrētu tēriņu limitu. Taču pati nozare apņēmusies likt cilvēkiem norādīt arī ikmēneša zaudējumu un pavadītā laika ierobežojumus.
“Mūsu mājaslapā var uzstādīt arī limitu, cik daudz laika var pavadīt spēlējot, jo ne vienmēr nauda nosaka visu. Reizēm cilvēks spēlē uz mazām likmēm, bet pavada pārāk daudz laika,” stāsta SIA “Viensviens.lv” valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers.
No nākamā gada, reģistrējoties interneta spēlēm, būs jāaizpilda arī azartspēļu atkarības pašnovērtējuma tests.
Tiesa, šis tests vairāk domāts sev pašam, jo vien no paša būs atkarīgs – spēlēt vai nespēlēt vēl.
Tāpat jāatgādina, ka jāuzmanās no Latvijā nereģistrētiem tiešsaistes azartspēļu operatoriem, jo uz viņiem valstī noteikti kontroles mehānismi neattiecas. Katru mēnesi Izložu un azartspēļu inspekcija bloķē vismaz vienu šādu vietni. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā likvidēti vairāk nekā 2000 domēna vārdi un 1500 IP adreses. Nelegālo interneta azartspēļu dēļ no valsts budžeta gadā aizplūstot aptuveni 36 ar pusi miljoni eiro.
