Gorodcovs skaidroja kārtību, kādā tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope: piegādājot lidaparātu, ražotājs piegādā sākotnējo tehniskās apkopes instrukcijas versiju, un katrs operators pēc tās izveido savu. Šis dokuments operatoram ir jāsertificē.
Tāpat arī tehnisko apkopi uztic sertificētām organizācijām. Tehniskās pārbaudes lidmašīnām tiek veiktas pēc noteikta stundu skaita. Arī lidmašīnas apkalpei jāveic vizuālā pirmslidojumu pārbaude.
Lai gan otrdien Francijā notika traģiska aviosabiedrības "Germanwings" lidmašīnas "Airbus A320" aviokatastrofa, Gorodcovs šī modeļa lidaparātus sauc par ļoti drošiem: „Tas ir ļoti izplatīts modelis. Pilotiem tas patīk, un tās patiesi ir ļoti drošas.”
Pašlaik Rīgā ir astoņas šāda tipa lidmašīnas un vēl divas ir reģistrācijas procesā. Latvijā pieredze ar tām ir desmit gadi. Šīs lidmašīnas izmanto čārterreisu lidsabiedrība “SmartLynx airlines”.
Teju uzreiz pēc katastrofas vienā no šīs sērijas lidaparātiem sēdies arī Latvijas universitātes rektors Mārcis Auziņš. „Es zināju jau, ka ir noticis ar „German wings” tas incidents, es neteiktu, ka tas kaut kādā veidā ietekmēja manu sajūtu, lidojot lidmašīnā, jo tehnoloģijas ir tehnoloģijas, neviena tehnika nav 100% droša,” saka Auziņš.
Arī aviācijas eksperte Helēna Ruduša uzsver, ka šī tipa lidmašīnas ir drošas. Turklāt aviosabiedrības rūpīgi strādā ar tehnisko prasību ievērošanu, jo nevēlas riskēt ne ar savu biznesu un reputāciju, ne cilvēku dzīvībām. Savukārt, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi, šādas aviokompānijas tiek iekļauta „melnajā sarakstā”, un „Germanwings” tādā nebija.
Lidošana vēl joprojām ir visdrošākais pārvietošanās līdzeklis. Pēc rādītājiem, kas raksturo iespēju iet bojā komerciālā lidojuma laikā, lidojums var izrādīties liktenīgs vienā no daudziem miljoniem gadījumu. Tomēr statistika rāda – katrs ceturtais cilvēks lidojuma laikā izjūt bailes.
„Visdrīzāk, tas mums ir nācis no tik tālas pagātnes, no tik mazas bērnības, kurā mēs diez ko nepratām domāt. Loģiskas atmiņas zīdaiņiem nav, bet emocionālā atmiņa ir, un šī izjūta, ka ir ļoti bīstami nokrist, svarīgākais ir nenokrist, es varu izkrist vai nu mammai no klēpja vai mammai no rokām, piemēram, šī izjūta varētu būt radniecīga tam, ko mēs jūtam lidmašīnā,” skaidro Latvijas Psihoterapeitu biedrības psihoterapeits Viktors Ozoliņš.
Kā stāsta psihoterapeits, aviokatastrofas mēdz radīt bailes arī tajos cilvēkos, kas ar aerofobiju nesirgst, īpaši, ja traģiski beidzas kādas uzticamas aviokompānijas reiss: „Tas varētu būt nesaudzīgs, ļoti nepatīkams atgādinājums, ka dzīve principā nav pilnīgi droša pat arī tad, ja izdarīts viss iespējamais.”
Lai gan "Germanwings" avarējušais lidaparāt būvēts 1991.gadā, eksperti jau iepriekš norādījuši, kad tas nevarētu būt iemesls katastrofai.
Jau ziņots, ka lidmašīna „Airbus 320” bijusi ceļā no Barselonas uz Diseldorfu. Avarējušajā lidmašīnā bija 144 pasažieri un seši apkalpes locekļi. Tiek ziņots, ka pasažieru vidū bija divi bērni jaunāki par diviem gadiem, kā arī 16 skolēni un divi skolotāji.
Lidmašīnas kapteinis jau vairāk nekā desmit gadus lidojis ar “Lufthansa” un “Germanwings” lidmašīnām, vēsta "Deutsche Welle”.
