Tiesu ekspertīžu birojs neveic izpēti par biežākajiem iemesliem autoavārijām, tomēr ikdienas darbā, saskaroties ar negadījumu izpēti, secināts, ka galvenais iemesls avārijām ir satiksmes dalībnieku rīcība. „Vai nu vadītājs, vai gājējs, kas nav rīkojies atbilstoši prasībām, ceļu satiksmes noteikumiem. Tātad principā galvenais iemesls ir rīcība. Ne jau slidenas ceļš un bedre uz ceļa, bet tas, ka vadītājs neizvērtēja situāciju uz ceļa un neizvēlējās atbilstošu ātrumu, vai citi apstākļi,” norāda Dundurs.
Eksperts gan atzīst, ka avārijām mēdz būt arī papildu apstākļi, piemēram, ceļa stāvoklis, satiksmes organizācija, redzamība, automobiļa tehniskais stāvoklis.
„Tādas situācijas, kur ir apstākļu sakritība un nevarētu vainot kādu no satiksmes dalībniekiem, tādu ir ļoti maz. Ceļa apstākļi ir papildu faktos. Pirmais ir vadītāja rīcība,” uzsver eksperts.
Vērtējot šīs nedēļas traģiskās avārijas, eksperts pieļauj, ka vadītāji varētu būt izvēlējušies nepiemērotu braukšanas ātrumu: „90 km/h ir maksimāli atļautais ātrums; atslēgas vārds ir „maksimāli atļautais”. Protams, vasarā ļoti labos laika apstākļos pa šo ceļu varēja braukt ātrāk, bet vadītājam ir jāizvērtē. Jo bez šiem autovadītājiem, kas iekļuva negadījumā, uz ceļa atradās vēl tūkstošiem transportlīdzekļu, kuriem bija tādi paši apstākļi, un nenotika negadījums.
Tipiskākās autovadītāju kļūdas ir tas, ka, veicot kādu manevru, nepārliecinās par drošību, neizvēlas atbilstošu ātrumu vai distanci. „Vispopulārākais sadursmes veids ir kreisā pagrieziena manevra veikšana un apdzīšanas manevrs, ko veic divi transportlīdzekļa vadītāji, katrs savu manevru,” stāsta Dundurs, piebilstot, ka šajos gadījumos ir grūti pateikt, kura vadītāja rīcība bijusi par iemeslu avārijai. Tāpat arī gājēji ne vienmēr pārliecinās par drošību, izejot uz ielas.
Tiesu ekspertīžu biroja pārstāvis uzsver arī kopējo satiksmes dalībnieku kultūru, kas esot krietni atšķirīga no rietumvalstīm: „Mainās, tā kultūra aug. Ja salīdzinām ar laiku pirms desmit gadiem, braukšanas kultūra ir mainījusies – vadītāji pieklājīgāk palaiž. Bet tāpat pa retam ir kāds, kurš pārkāpj šos noteikumus, brauc agresīvi, un rodas šīs situācijas.”
Kā vienu no risinājumiem viņš arī piedāvā autovadītāju kursos ieviest ne tikai teorētisko un praktisko daļu, bet arī apmācību uzvedībai uz ceļa īpašos apstākļos.
„Poligonos veikt testus pie īpašiem apstākļiem, jo bieži jauns vadītājs nobraucis gadus, viņam ir stāžs, bet viņš vēl nekad, iespējams, nav braucis pa slidenu ceļu vai automobilim nav nekad bijusi sānslīde. Un viņš nezinās, kā tādā situācijā rīkoties. Pietiks viņam poligonā pāris reizes tādu situāciju izmēģināt, un uz ceļa viņš atcerēsies to situāciju un veiks pareizās darbības,” norāda eksperts.
