Avārijas gadījumā nelidosi kā bumbiņa – arī autobusos ir jāpiesprādzējas

Pasažieriem autobusos vajadzētu piesprādzēties, un šoferi ir atbildīgi par drošību. Realitātē cilvēki bieži drošības jostas nelieto, bet šoferi to neatgādina, paļaujoties uz pasažieru atbildīgumu. Tomēr arī autobusi iekļūst avārijās, kurās piesprādzētie var tikt cauri bez traumām, bet pārējie var lidot kā bumbiņas, autobusam apgāžoties.

ĪSUMĀ:

  • Lietojot drošības jostu, var tikt cauri bez traumām, ja autobuss avarē.
  • Autoostā aptaujātie autobusos nepiesprādzējas.
  • Par pasažieru piesprādzēšanos atbildīgi šoferi, kuri ne vienmēr to atgādina.
  • Policija nepārbauda, vai autobusos cilvēki piesprādzējas.
  • Eksperts: Autobusam apgāžoties, cilvēki lido kā bumbiņas, ja nav piesprādzējušies savā vietā.
  • Pasažieriem iesaka piesprādzēties, ja ir tāda iespēja; aptauja liecina, ka to gatava darīt tikai puse.

Piesprādzējas un tiek cauri sveikā

"Vienmēr būs tas – “ai, tur kāda starpība, vai tas mani paglābs!” Bet īstenībā, ja man jāatzīst, tad es pateiktu, ka šis lēmums mani ļoti paglāba, (...) ja es nebūtu piesprādzējies, es būtu lidojis tā kā korķis no trīs ar pusi metriem, tieši tajā grāvī," pastāstīja 18 gadus vecais Noels Enrijs Slivakcis.

Avārijas gadījumā nelidosi kā bumbiņa - arī autobusos ir jāpiesprādzējas
00:00 / 06:49
Lejuplādēt

Viņš trenējas basketbolā un bieži brauc no Rīgas uz Valku. 1. decembra pēcpusdienā, braucot mājup uz Rīgu, viņš lasīja grāmatu, kad izdzirdēja cilvēku kliedzienus. Autobuss, apdzenot militāro auto, sadūrās ar to un sāka slīdēt uz grāvi.

"Es biju piesprādzējies. Pieturoties pie priekšējā sēdekļa un pie blakussēdekļa, vēl pievilku kājas tuvumā. Tas vienkārši bija tāds reflekss, kas nostrādāja. Un nākamā lieta, ko es atceros bija, ka es vienkārši esmu autobusa augšā, piesprādzējies, es neesmu nokritis lejā. Un es no augšas, uzliekot kājas uz apakšējā sēdekļa, izkāpu ārā pa izbirušo logu apakšā. Nākamās desmit minūtes es neatceros, jo nu (...) tā situācija bija ļoti tāda saspringta, neviens neko nesaprata, ko dara, visiem bija tāds ļoti redzams šoks.

Izkāpjot ārā es redzēju cilvēkus, kam bija ļoti asiņainas sejas," stāstīja jaunietis.

Noels atceras, ka tikai viņš un vēl viens pasažieris bija piesprādzējušies.

Šis nav vienīgais gadījums, kad slidenos un vējainos apstākļos autobuss šoziem avarējis. Nesen no traģēdijas paglābās Latvijas futbola čempionvienība RFS. Ceļā no Helsinkiem viņu autobuss sadūrās ar vieglo auto un iebrauca grāvī. Futbolisti tika sveikā ar vieglām traumām. Kā Latvijas Radio apgalvoja komandas pārstāvis, futbolisti bijuši piesprādzējušies.

Aptaujātie cilvēki autoostā nepiesprādzējas; šoferi to neprasa

Taču ne visi par savu drošību rūpējas kā sportisti. Latvijas Radio devās uz autoostu, lai aptaujātu citus pasažierus. Kāda sieviete sacīja, ka jūtas ērtāk bez drošības jostas. Savukārt kāda cita nemaz nezināja, ka autobusā drošības jostas ir jālieto. Vairāki cilvēki uzsvēra, ka drošības jostas izmanto, kad šoferis to atgādina.

Likums paredz, ka autobusa vadītāji nedrīkst braukt, ja kāds nav piesprādzējies. Taču šoferiem ne vienmēr izdodas to pasažieriem atgādināt. Tāpat viņi arī nevarot izsekot līdzi, vai katrs ir piesprādzējies.

Kāds šoferis uzsvēra: "Mums ir tik daudz darba, ka mums te katram nav jādzīvojas klāt." Pēc viņa teiktā, pasažieriem pašiem vajadzētu saprast, ka drošības jostas paredzētas lietošanai.

Arī pasažieru pārvadātāju firmas "Nordeka" valdes loceklis Edvards Valdmanis uzskata, ka pasažieri neuztver nopietni un reti piesprādzējas, ja to prasa autobusa vadītājs. Tā liecinot līdzšinējā pieredze.

Autobusos esot redzami atgādinājumi piesprādzēties. Valdmanis gan apzinās, ka cilvēkiem ar neuzkrītošu uzlīmi var arī nepietikt. Arī šoferiem netiek prasīts, lai pasažieriem atgādina par piesprādzēšanos.

"Ja policija stādinātu autobusus uz ceļa, pārbaudītu pasažierus un tajā gadījumā, ja pasažieris nav piesprādzēts, reāli tiktu piemērots pasažierim sods, es domāju, ka situācija būtu savādāka.

Bet, tā kā tas netiek darīts, tā kā šis joprojām tiek traktēts kā autobusa vadītāja atbildība, tad būtībā uz priekšu mēs ar to netiekam. Mēs diemžēl varam skatīties tikai pēc sekām, ka, jā, autobusam krītot, krīt cilvēki, gāžas, jo nav piesprādzēti. Tas būtu varbūt jārisina tiešām no tādas iekšlietu struktūras viedokļa," komentēja Valdmanis.

Maldīgs priekšstats par drošību autobusā bez jostas

Policija ikdienā novēro daudz pasažieru, kuri nesprādzējas. Un, kā pastāstīja drošas braukšanas eksperts, Biķernieku trases vadītājs Normunds Lagzdiņš, daudziem izveidojies maldīgs priekšstats, ka autobusos ir drošāk nekā vieglajās automašīnās.

"Runājot par autobusiem, es domāju, ka ir jāvelk paralēles tieši ar vieglo automašīnu. Piesprādzēšanās ir papildu drošība, kas glābj ne tikai jūsu dzīvību, bet arī pasargā jūs no traumām.

Avārijas gadījumā, ja drošības josta būs, jūs vismaz paliksiet savā vietā. Jūs tā kā bumbiņa nelidosiet pa to autobusu no viena sāna uz otriem sāniem vai no aizmugures uz priekšu.

Tā kā mans viedoklis, ka drošības jostas noteikti ir jālieto. Tā ir papildu drošība. Tāds papildu drošības garants arī tam, ka šoferis ir ļoti labs braucējs un augstas kvalifikācijas," stāstīja Lagzdiņš. 

Pēdējos gados par nesprādzēšanos sodīto autovadītāju skaits ir nemainīgi liels – ap 10 tūkstošiem gadā. Taču drošības jostu lietošanu autobusos policija necenšas izkontrolēt. Vairāk cilvēki tiek aicināti būt atbildīgiem drošības kampaņās.

Policijas pārstāvis Juris Jančevskis
00:00 / 01:59
Lejuplādēt

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norādīja, ka lielākā atbildība par pasažieru drošību, tajā skaitā piesprādzēšanos, jāuzņemas autobusu vadītājiem, taču arī pasažieriem pašiem ir jādomā par savu drošību.

Pirms trim gadiem aptaujā par drošības jostu lietošanu autobusā noskaidrojās, ka Latvijā un Lietuvā aptuveni puse cilvēku ir gatavi sprādzēties, bet Igaunijā par drošību domā vairāk – tur piesprādzēties gatavi 91% pasažieru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt