Viņš norādīja, ka nesen bijis “Junior Achievement” komisijā, kur bijušas intervijas ar jauniešiem. No visai liela jauniešu skaita uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos, kuri vēlas palikt un mācīties Latvijā. Arī tad vienbalsīgi nosaukta Rīgas Ekonomikas augstskola.
Auziņš atzina, ka, visticamāk, lielākā daļa jauniešu, kas aizbrauc mācīties uz ārzemēm, Latvijā neatgriežas. Tādējādi Latvijas sabiedrībā neienāk jauni līderi. To trūkums jau ir manāms politikā, mazākā mērā – ekonomikā. Spilgtākie un uzņēmīgākie jaunie cilvēki uzskata, ka Latvijā nav iespējams iegūt labu, interesantu un pilnvērtīgu augstāko izglītību, viņš bilda.
Bijušais LU rektors norādīja, ja nekas nemainīsies Latvijas augstākās izglītības sistēmā, tad nebūs ne tikai līderu, bet arī inovāciju un inovatoru. “Ja gribu teikt ļoti skarbi, (..) mēs kļūsim vēl provinciālāki,” sacīja Auziņš. No otras puses, Auziņš norādīja – lai arī augstākā izglītība Latvijā ir tālu no optimālas un ideālas, tomēr tajā arī nav katastrofas. Viņaprāt, problēmas jau sen ir apzinātas un tagad ir jāsaņemas tās risināt. Tam nepieciešama gan politiskā griba, gan profesionālas spējas.
Vaicāts, vai paši augstākās izglītības sistēmā strādājošie nepretojas reformām, Auziņš atteica, ka sistēmā ir dažādi cilvēki. Daļa no tiem ļoti vēlas pārmaiņas.
