„Tie ir Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors. Vienā vārdā sakot, zinātnes universitātes idejas virzīšanu, neatlaidību – daudzu gadu garumā, ne jau tikai šajā. Tad mums ir [zinātnieks] Ivars Kalviņš – viņa kompetence ir neiespējami mazā, nu nekādā finansējumā, piesaistīt Eiropas un arī Amerikas partnerus, lai cilvēkus glābtu no slimībām. [Kinorežisors] Ivars Seleckis – tas ir tāds meistars, kurš ir spējis veidot Latvijas stāstu un Latvijas tēlu spēcīgāk nekā visas institūcijas kopumā,” stāsta Cicerona balvas žūrijas pārstāvis, Latvijas Universitātes komunikācijas katedras docents Miervaldis Mozers.
Cicerona balvu kopš deviņdesmito gadu nogales pasniedz politiķiem, zinātniekiem un publicistikas praktiķiem par veiksmīgu sabiedrības uzrunu un rīcību, saliedējot cilvēkus.
Mozers atzīst, ka izvēle nav bijusi viegla starp personībām zinātnē, mākslā un kultūrā, kā arī pašvaldībās, taču politikas sektorā šogad žūrijai nav izdevies atrast nevienu Cicerona balvas cienīgu pārstāvi.