Valsts policijas sniegtā statistika par janvāri un februāri liecina, ka Liepājā un apkārtnē fiksēti 309 gadījumi, kad ātrums pārsniegts apdzīvotās vietās, un 106 gadījumos ātrums pārsniegts ārpus apdzīvotām vietām. Pērn šajā pašā laikā apdzīvotās vietās ātruma pārsniegšana fiksēta 261 gadījumā un ārpus apdzīvotām vietām – divos gadījumos.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) šonedēļ publicētajā pirmo 20 stacionāro fotoradaru kartē, kur ātrumu kontrolējošās ierīces uzstādīs jau šoruden, Liepājas apkārtne vēl nav iekļauta.
Tas nozīmē, ka Liepājas pusē ātruma pārsniegšana nav tik liela problēma kā citviet Latvijā. Taču uzrunātie autovadītāji to apšauba. „Vismaz uz Liepājas-Rīgas šosejas noteikti vismaz kādu vajadzētu,” atzīst autovadītāja Anda. Arī auto pasažiere Tamāra pārliecināta, ka vienam radaram noteikti vajadzēja būt: „Es tieši konkrēti par Grobiņu runāju – tur, kur brauc no viena gala uz otru pa šoseju. Mēs tur normāli braucam – vienmēr mūs kāds apdzen! Tur nevar ātri skriet!”
Tikmēr autovadītājs Zigurds spriež, ka pārkāpējus radari neapturēs: „Ja ietu viss vienā laidā – cits aiz cita, tad jau nav kur izlēkt. Tos arī neapturēs – ja viņi ies, tad ies.”
„Vispār jau agresīvo ir par daudz,” atzīst autovadītājs Māris, „Man te ir [redzams], kā agresīvi brauc – stiklu saplēsa: izkrita no riepas radze – ātrumā brauca un radze – stiklā.”
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Liepājas nodaļas vadība norāda, ka stacionāro fotoradaru skaitu par 20 gadā palielinās turpmākos trīs gadus. Tas nozīmē, ka arī Kurzeme un Liepāja bez patstāvīgām ātruma pārkāpēju ķērājiem tuvāko gadu laikā, visticamāk, neizpaliks.
„Tas ir efektīvi, jo, pirmkārt, samazinās vidējais ātrums, satiksmes plūsma. Un samazinoties ātrumam, ja notiek negadījums – tas ir ar mazākām sekām,” skaidro CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste. Tas nozīmē, ka autovadītājiem arī Liepājā pie stacionārajiem ātruma pārkāpēju fiksētājiem būs jāpierod.
