Autovadītāji aizvien saērcināti par bedrīšu lāpīšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Gandrīz puse Latvijas autoceļu ir kritiskā stāvoklī, taču bedrīšu lāpīšanu autovadītāji vērtē negatīvi un tā nemazina viņu neapmierinātību.

Ikgadējā pavasara bedrīšu lāpīšana uz galvenajiem valsts un reģionālajiem ceļiem ir pabeigta. Uz raibiem lupatu deķiem līdzīgajām šosejām jau uzklāti jauni ielāpi 300 000 kvadrātmetru platībā, tomēr autovadītāji sajūsmu neizrāda. „Katru gadu vienas un tās pašas šosejas lāpa. Nu, tas ievelkas par daudz un par traku, ja būtu vēl jēga no tā – uzliek slapjā laikā un blakus izsit jaunu,” notikušo vērtē ātrās palīdzības šoferis Edgars.

Kritiska ir arī autovadītāja Liene. „Nu, nav pamanāms, īpaši šajā posmā no Kalnciema skolas līdz Tīreļiem. Tā kā tāds rallijs sanāk. Tā vienmēr ir bijis, un diemžēl autovadītājiem jāpārkāpj noteikumi un jābrauc kā Anglijā,” pauž Liene.

A/S „Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs gan norāda, ka bedrīšu lāpīšanai ir jēga. „Protams, ka bedru lāpīšana negarantē līdzenu ceļu, bet katrā ziņā, tagad bedru sezona iet uz beigām, un mēs daudzmaz droši varam braukt pa ceļiem, nenolaužot riteņus,” saka Kononovs.

Šogad no valsts budžeta ceļu uzturēšanai saņemti 52 miljoni latu, bet kapitālieguldījumiem 12 miljoni, kas ļaus atjaunot ap 100 kilometriem autoceļu. "Latvijas Valsts ceļiem" piešķirti arī 5,2 miljoni papildus līdzekļu. Tas gan ir kā piliens jūrā, tomēr nākotnē esot gaidāmi būtiskāki uzlabojumi.

Tikmēr Satiksmes ministrija (SM) un citas valsts institūcijas sola, ka, piesaistot dažādus finansējuma avotus, nākamo septiņu gadu laikā būs atjaunoti 6000 kilometru. „VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) sadarbībā ar SM ir izstrādājuši programmu no 2014. - 2020. gadam. Šis programmas ietvaros ir paredzēts sakārtot 5892 kilometru valsts autoceļu, 206 tiltus un 44 satiksmes drošības uzlabošanas projektus,” pauž VAS „LVC” valdes loceklis Jānis Lange.

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskaita līdzekļus un tos avotus, kurus paredzēts izmantot, lai normalizētu situāciju uz ceļiem. „Protams, mēs skatāmies ne tikai uz valsts budžetu kā finansēšanas avotu. Mēs skatāmies uz Eiropas fondiem, privātās-publiskās partnerības projektiem un dažādiem citiem finansēšanas avotiem, piemēram, ZM fondiem, kur arī ir paredzēta vietējo ceļu sakārtošana, kuri nepieciešami zemniekiem,” saka Matīss.

Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas īstenošanai būs nepieciešami 1,6 miljardi latu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti