ĪSUMĀ:
- Valkas novada iedzīvotāji atzīst, ka problēmas nokļūt novada centrā ir lielas.
- Kādreiz izlīdzējās ar skolas autobusu, bet Covid-19 ierobežojumi pielika tam punktu.
- Tie reisi, kuri no Zvārtavas brauc uz pilsētu, ir neparocīgos laikos.
- Taču atbildīgajās iestādēs saucienu pēc palīdzības nesadzirdēja.
- Ir dažādas idejas, kā risināt situāciju, taču domas par virzieniem – dalās.
- Izskan ideja par bezmaksas transportu mazapdzīvotās vietās vai transportu pēc pieprasījuma.
- Valkas novadā ir gan vakances, gan strādātgribētāji, bet pārvietošanās iespējas ierobežotas.
Valkas novadā, kas atrodas Igaunijas pierobežā, aktualizēta problēma, ka pagastu iedzīvotājiem trūkst iespēju nokļūt uz novada centru ar sabiedrisko transportu. Valkas novada dome jau ne reizi vien vērsusies Satiksmes ministrijā un Autotransporta direkcijā.
Valkā ir arī darbaspēka deficīts gan ražošanā, gan tirdzniecībā. Jau tagad ir cilvēki, kuri no Gaujienas un Zvārtavas dažādos veidos nokļūst uz darbu, bet ir bezdarbnieki, kuriem tieši sabiedriskais transports dotu iespēju atgriezties darba tirgū.
Valkas pagasta pārvaldes vadītāja Ligita Sīmane atzina, ka situācija ar autotransportu ir ļoti slikta.
"Caur Sēļiem nāk no Kalnaines tikai viens autobuss, tas ir ceturtdienās un tas ir pulksten 9, un atpakaļ viņš iet vēlu pēcpusdienā, kur iedzīvotājiem nav reāli iespējams aizbraukt uz novada centru, lai izdarītu kaut kādus savus darbus. Ir arī tāda situācija, ka ir skolēnu brīvdienas, vasaras brīvdienas, nav arī, ar ko bērnus uz bērnudārzu aizvest un nogādāt. Tāpat arī cilvēki netiek pie ārstiem," viņa sacīja.
''ReTV'' uzrunātie Valkas novada Sēļu iedzīvotāji atzina, ka regulāri tikt uz pilsētu ir teju vai neiespējami.
Sēļu iedzīvotāja Ruta Šņore sacīja: "Man ir lielas veselības problēmas, un man ir jābrauc uz pilsētu bieži pie ārsta. Autobuss iet tikai vienu reizi nedēļā, ir nereāli izbraukāt, vienmēr ir kādam jāprasa, lai mani aizved. Reizēm arī nevar atbraukt no pilsētas mājās, arī tādas problēmas ir."
Viņa atzina, ka autobusam būtu jākursē katru dienu, jo ar vienu autobusu nedēļā nepietiek.
Savukārt iedzīvotājs Oskars Jermacāns norādīja: "Skolēnu autobuss agrāk varēja ņemt, tagad vairs nevar. Kopā man 10 bērni ir, pašam mašīnas nav, tad nekādi es netieku, piemēram, ja pie ārsta man vajag, tad jāzvana taksim vai kādam jāprasa izpalīdzēt. It kā jau esam tikuši galā, bet tie ir atkal naudas izdevumi. Priekšniece man arī reizēm palīdz, aizved uz Valku ar mazajiem."
Ierobežojumi saasina situāciju
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) uzsvēra, ka šī nav jauna problēma, tā gaidot risinājumu jau gadiem, taču Covid-19 laiks to vēl vairāk saasinājis, jo skolēnu autobusos citus pasažierus vairs nedrīkst uzņemt un arī vieglajā transportlīdzeklī nedrīkst braukt vairāki cilvēki no dažādām mājsaimniecībām.
Krauklis paskaidroja: "Cilvēki bija iemanījušies kaut kādā veidā līdz tai Valkai tomēr nokļūt. Vai nu kooperējoties un sēžot vienā mašīnā ar kaimiņiem, vai arī neformāli viņi tika paņemti skolēnu autobusā, īpaši, ja mēs zinām, tur viena kārtīga tantiņa, viņai jātiek uz Valku, nu, "pievēra acis". Taču tagad tas nav iespējams. Un tagad situācija, ka faktiski no Zvārtavas pagasta un daļas Valkas pagasta Valkā var nonākt tikai ceturtdienas pēcpusdienās un sestdienās. Tas tiem cilvēkiem rada reālas problēmas, jo tomēr jau visa dzīve saistās ar novada centru. Tādēļ mēs esam atkārtoti, nu jau astoto vai devīto reizi, vērsušies Autotransporta direkcijā ar lūgumu steidzami atvērt šādu maršrutu. Kaut vai divreiz nedēļā, bet saprātīgos laikos. Tā, lai no rīta cilvēki tiek [turp] un pēcpusdienās tiek atpakaļ."
Paši vietējie ir izpētījuši maršruta grafiku un secinājuši, ka to varētu veidot efektīvāku, salāgojot laikus ar cilvēku pārvietošanās paradumiem. Savs viedoklis ir arī Valkas pagasta pārvaldes vadītājai Ligitai Sīmanei. Viņa teic, ka autobusam uz pilsētu būtu jākursē vismaz četras reizes nedēļā.
Sīmane pauda: "Mūsu piedāvājums ir piesaistīt SIA "VTU Valmieras" pilsētas autobusu, kurš kursē pa pilsētu. Mēs gribētu lūgt viņiem, lai vismaz četras reizes nedēļā viņi no rīta varētu pēc astoņiem būt šeit un tad braukt apli un aizbraukt arī līdz otram pagasta centram – Lugažiem, kur arī ir tāda pati situācija, ka tikai ceturtdienās kursē autobuss. Un arī tur ir veci ļaudis, cilvēki, kam vajadzētu tikt pie ārstiem. Un pēcpusdienā mēs gribētu, lai autobuss pēc pusčetriem nāktu atpakaļ."
Domas par risinājumu dalās
Pēdējo gadu tendences gan iedzīvotāju skaita izmaiņās reģionos, gan sabiedriskā transporta lietošanas paradumos parāda, ka autobusu izmantošana arvien sarūk. Bet, lai saglabātu pārvietošanās iespējas, jau izveidots pilotprojekts "Transports pēc pieprasījuma" un "nulles biļetes cenas" ieviešana vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu.
Arī Valkas novads skatās šīs ieceres virzienā, taču nesekmīgi.
Valkas novada domes priekšsēdētājs pēc sarunām ar Autotransporta direkciju nonācis pie secinājuma. "Viņi saka, ka viņi atkal skatīsies, nu redzēs, kas no tā visa sanāks. Mēs arī uzrakstījām vēstuli par šo bezmaksas maršrutu, jo Zvārtavas pagasts ir ļoti mazapdzīvots un tiešām varbūt arī katru dienu nevajag. Ja būtu šis bezmaksas reiss, varbūt arī būtu vairāk braucēju. Igauņu pieredze jau to rāda. Bet tur mēs saņēmām pretī atbildi – Vijciema pagasts nav tik mazapdzīvots, lai atbilstu kritērijiem. Tātad faktiski viņi pat vēstuli nebija izlasījuši, jo mums ir apvienotā Vijciema un Zvārtavas pagastu pārvalde, izlasīja augšiņu, bet pašu vēstuli neizlasīja. Tas norāda tikai, cik vieglprātīga attieksme ir pret tām problēmām, kādas ir reģionos."
Arī transporta nozari pārstāvošās organizācijas saka – sabiedrisko autobusu popularitāte pamazām noplok un jādomā par jauniem risinājumiem, īpaši mazāk apdzīvotās teritorijās.
Autotransporta direkcijas priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš skaidroja: "Attiecībā uz reģionālo satiksmi un apdzīvotību jāatzīst, ka, protams, mēs redzam, ka pēdējos gadus cilvēku dzīvesvietas tendences ir virzīties tuvāk lielajām pilsētām. Tas nozīmē, ka lauku teritorijās iedzīvotāju skaits paliek mazāks un arī cilvēki kopumā noveco, līdz ar to vajadzības pārvietoties mainās. Ja agrāk tas vairāk bija saistīts ar darba vietām vai skolām, tad tagad tas vairāk saistīts ar sociālo pakalpojumu saņemšanu vai iepirkšanos. Un šeit mēs saskatām potenciālu vai nu transportam pēc pieprasījuma, vai reiss pēc pieprasījuma – tie ir divi dažādi modeļi."
Godiņš arī norādīja: "Otrs variants, ko izmanto arī pietiekami daudz skandināvu valstis, kur iesaistās arī pašvaldības, ir transports pēc pieprasījuma – vai nu sociālie dienesti vai tamlīdzīgi nodrošina cilvēkiem transportu tanī brīdī, kad tam cilvēkam tas ir nepieciešams. Vai nu uz pašvaldības iestādēm, vai valsts iestādēm, vai pēc pakalpojumiem. Šis ir virziens, kas noteikti attīstīsies, un es neizslēdzu arī, ka mums palielināsies reisu skaits un maršrutu skaits, kur būs transports bez maksas. Mēs redzam, ka šobrīd pirmie 15 maršruti uzrāda statistikā pasažieru skaita pieaugumu, tas nozīmē, ka viena daļa cilvēku tiešām ir gatavi braukt biežāk ar sabiedrisko transportu, ja nav par to jāmaksā."
Skeptisks par bezmaksas sabiedrisko transportu ir Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Viņaprāt, mazapdzīvotās vietās šim risinājumam nav ilgtermiņa potenciāla. Viņš uzskata, ka transports pēc pieprasījuma būtu cerīgāks variants.
Ošenieks norādīja: "Faktiski, ja mēs paskatāmies uz šiem bezmaksas maršrutiem, kas šobrīd ir atvērti, manā skatījumā tas nav risinājums ilgtermiņā, jo būtībā tās ir mazapdzīvotas vietas, kur mēs nevaram cerēt uz ļoti strauju pieaugumu, teiksim, – tur tagad var braukt bez maksas, tagad tur parādīsies ļoti daudz iedzīvotāju, kas izmanto šo sabiedrisko transportu. Viņi fiziski nevar parādīties, jo apdzīvotība nav tāda, lai viņi tur būtu. Būtībā ilgtermiņā tas nespēlēs neko. Cerīgāk mēs raugāmies uz stāstu – transports pēc pieprasījuma. Protams, tur ir atsevišķas nianses par izmaksām, cik tas rezultātā varētu izmaksāt pašam pakalpojuma sniedzējam, bet tas ir faktiski vienīgais no risinājumiem tajās apdzīvotās vietās, kur ir mazs apdzīvotības blīvums."
Gan transportu pēc pieprasījuma, gan bezmaksas maršrutus ir apsvērusi arī Valkas novada dome – veikusi savus aprēķinus, taču Vents Armands Krauklis uzskata, ka ieviest tos traucē formāli noteikumi.
Valkas novada domes priekšsēdētājs norādīja: "Tur jau mums pateica, ka tas bija pilotprojekts un ka vispār pagaidām tāds veids nemaz nav iespējams, nu, ka par to vēl domās. Manā skatījumā Zvārtavas gadījumā tas noteikti būtu bijis optimālais – pēc pieprasījuma. Bet Sēļu un Lugažu ciemam būtu jārisina ar pilsētas autobusu, bet tur atkal ir problēma, ka tā vairs nav pilsētas teritorija, kaut gan faktiski tas ir pieci kilometri vai pat nedaudz mazāk, ja mēs runājam par Lugažiem. Bet nu formāli – it kā nedrīkstētu. Būtu jāpaskatās ne tikai formāli, bet pēc loģikas. Iepriekšējā reizē mēs pat bijām atraduši šoferi, bijām saskaitījuši visus braucējus, bet vienalga beigu beigās maršrutu neatvēra. Nu, darīsim to atkal un ceram, ka tas notiks salīdzinoši ātri, jo šis Covid-19 laiks un šie ierobežojumi situāciju ir padarījuši tiešām dramatisku."
Ir vakances, ir strādātgribētāji, bet...
Valkā ir darbaspēka deficīts gan ražošanā, gan tirdzniecībā – brīvās darbavietas pierobežas pilsētā ir, iespēja nodrošināt darbiniekus ar dzīvesvietu, kas ir problēma citās pilsētās, arī šeit ir, un ir arī strādātgribētāji ir, taču trūkst iespējas nokļūt uz darbu un atpakaļ.
Valkas pagasta pārvaldes vadītāja Ligita Sīmane teica: "Mums šeit ir arī brīvi dzīvokļi, kur tieši tāpēc arī negrib nākt dzīvot jaunieši, jo tā nokļūšana uz darbu [ir problēma] – visiem jau nav mašīnas. Un šeit ir arī kokzāģētava tepat blakus, kur arī strādniekiem ir problēma nokļūt gan uz darbu, gan uz mājām. Tad viņi vasarā ar riteņiem brauc, bet nu ziema ir ziema. "
To, ka pilsētā tiešām ir brīvas vakances un tās gaida darbiniekus, apliecināja arī Valkas novada domes vadītājs: "Vienos no pamatveidiem, kā cilvēkiem palikt dzīvot laukos, ir tas, ka tu dzīvo laukos, savā lauku vidē, varbūt tev ir piemājas saimniecība, kaut ko piepelni klāt, bet pamatdarbs tev ir pilsētā. Un pilsētā tiešām ir vakances, īpaši, ja mēs runājam par pārdevējiem, šuvējiem un vēl vairākas citas profesijas, protams, arī būvnieki, un ne jau katrai ģimenei ir divas automašīnas un ne katrai ģimenei vispār ir automašīna."
Kamēr Valkā gaida situācijas atrisinājumu un atbildi no kompetentajām iestādēm, tikmēr paši pārvadātāji publiski izplatīja brīdinājumu par pakalpojuma pārtraukšanu reģionos nepietiekamā finansējuma dēļ.
Pasažieru pārvadātāju asociācija uzsvēra, ka gadu no gada atkārtojas situācija, ka Autotransporta direkcija virza Sabiedriskā transporta padomei uz apstiprināšanu neatbilstošus finanšu līdzekļus avansa norēķiniem. Šajās dienās gan tika saņemta iepriecinoša ziņa – Satiksmes ministrija, pārdalot līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, atradusi un piešķirs 14,9 miljonus eiro zaudējumu kompensēšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem.
