Stacionāro fotoradaru karti uzskatāmi var apskatīt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājas lapā, skaidro Liepājas nodaļas pārstāvis Arnis Jekste. Uzspiežot uz visām 20 radaru atrašanās vietām iespējams noskaidrot, cik tur ir bijuši negadījumi, cietušo un bojāgājušo skaits. Mērķis nav sodīt autovadītājus, uzsver Arnis Jekste.
„Mērķis šiem stacionārajiem fotoradariem ir uzlabot ceļu satiksmes drošību. Apzinot šos bīstamos posmus, lai autovadītāji šajos posmos būtu uzmanīgāki, brauktu lēnāk. Mēs zinām, ja ievēro atļauto braukšanas ātrumu, tad, ja arī ir negadījums, sekas ir mazākas,” klāsta Jekste.
Trīs gadu laikā 20 vietās, kur paredzēts uzstādīt radarus, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Bieži vien šo negadījumu iemesls ir bijis tieši ātrums, piebilst Arnis Jekste. Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām paredzēts izvietot braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradara darbību. Auto braukšanas instruktore Santa no Liepājas cer, ka pēc iespējas ātrāk šādus stacionāros radarus uzstādīs arī reģionos. „Vispirms jau sabremzētu trako skrējēju kustību. Pilsētā atļautais ir 50 km/h, bet, būsim godīgi, visi brauc uz 70 - tas nav normāli,” uzsver Santa.
Viņa uzskata, ka arī sodi neizpaliks.
„Tas ir maldīgs priekšstats, ja iedomājas, ka uzliekot radaru, nebūs sodu. Tie, kuri brauc dulli, tie neskatīties, ir tas radars vai nav. To jau pierāda Lietuvā – Palangā vairāki, Kretingā. Nav nemaz tālu jāmeklē. Cilvēks ir spiests samazināt ātrumu. Jo mazāks ātrums, jo mazāks avāriju risks. Nevajag jau arī vilkties kā zeķei. Tie 55 km/h ir pietiekoši pilsētā, ir daudz gājēju pārejas – regulētas un regulētas,” saka Santa.
Kopš Latvijā tika pārtraukta fotoradaru darbība, ceļu satiksmes drošība valstī nav uzlabojusies. Tā ir pasliktinājusies. Šo faktu uzsver arī Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks Ingus Ukstiņš, kurš ilgus gadus strādājis Ceļu policijā. "Latvijas ceļu statistika rāda, ka vidējais braukšanas ātrums valstī palielinājās par 4-5 km/h, kas ir daudz, skaitot kopā fiksēto braukšanas ātrumu. Liels solis uz priekšu – negatīvā nozīmē,” uzsver Ukstiņš.
Viņš uzskata, ka Rīgas apkārtnes izvēle, kur uzstādīt pirmos fotoradarus, ir loģiska, jo tieši tur atrodas lielākais braucēju skaits. „Šajā reģionā tas ir daudz vairāk vajadzīgs nekā citās Latvijas vietās. Kā zināms, tas ir ilgtermiņa projekts. Katru gadu plānots iepirkt un uzstādīt 20 fotoradarus, ceram, ka kāds parādīsies mūsu pusē,” atzīmē Ukstiņš.
Izvēloties šīs 20 vietas, tika apzināti arī posmi, kur būs rekonstrukcija, piemēram, A9 ceļš Rīga – Liepāja, kur arī bīstami posmi, tur paredzēts uzstādīt fotoradarus, taču ne šoreiz, skaidro Jekste. „Tika atlikta fotoradaru uzstādīšana, jo tur vēl notiks remontdarbi, kas arī var uzlabot satiksmes infrastruktūru. Tad var lemt par radara vajadzību, jo, katru posmu rekonstruējot, tiek analizētas iespējas, ko var uzlabot – atļaušanos braukšanas ātrumus ierobežojot u.c.,” norāda CSDD pārstāvis.
CSDD sniegtā informācija liecina, ka šī gada pirmajos mēnešos bojā gājuši 29 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Plānots, ka stacionāros fotoradarus varētu sākt uzstādīt 2014.gada beigās.
