Vecrīgas dzintara veikalu durvis pārsvarā ver tūristi. Tirgotāji novērojuši īpašu interesi no ķīniešiem, kuri ne tikai pērk un cenšas nokaulēt zemāko cenu, bet mēdzot arī nadzīgi fotografēt izstrādājumu klāstu. Dzintara cenas pašlaik turpina kāpt, novērojusi veikalu tīkla „Amber Line” pārdevēja Sandra:
„Jā, jaunie iepirkumi, kas nāk, ir stipri dārgāki. Uz pusi vismaz. Es pieļauju, kas droši vien ir saistīts ar Eiropas tirgiem.”
Dzintars pašlaik piedzīvojot renesansi arī vietējo, īpaši jauniešu vidū. Tomēr galvenie interesenti joprojām ir ārzemnieki, kas izskaidro arī lielo pārpircēju sludinājumu skaitu avīzēs. Kāpēc dzintara popularitāte tā aug? Dabas muzeja Ģeoloģijas nodaļas vadītāja Anita Saulīte teic - lai gan dzintars nepieder pie klasiskajiem dārgakmeņiem, pasaules vēsturē ir bijuši laiki, kad tas bijis pat dārgāks par zeltu. Tas atkarīgs no tirgus pieprasījuma:
Un pašlaik tirgus pieprasījums ļoti aug. Ir jau tā, ka mēs varbūt pie tā dzintara esam ļoti pieraduši. Jūra to skalo laukā un nav jāmaksā neviens cents. Bet daudz kur pasaulē atkal ir ļoti topā. Jo šobrīd pasaule vispār ļoti vēršas pie dabiskajiem materiāliem.” Turklāt dzintara krājumi dabā pamazām sarūk. Ģeoloģe Anita Saulīte stāsta, ka augsto dzintara cenu lielā mērā nosaka lielais pieprasījums no Ķīnas, kuras kultūrā Baltijas dzintars jau izsenis ir augstu vērtēts un šobrīd nācis īpaši modē.
„Un arī šodien ikviens [Ķīnā] grib būt situēts un šo materiālu parādīt. Piemēram, kad atklājām jauno ekspozīciju, bija atbraukusi Ķīnas televīzija, un viņiem bija interesanti jautājumi, kas mani pat mulsināja. Piemēram, ja jau tas ir tāds mūsu nacionālais zīmols, tad vai visas mūsu augsti situētās personas, valdības pārstāvji ierodas uz svinīgiem pasākumiem ar dzintara rotājumiem?” stāsta Saulīte.
Pēc Saulītes teiktā, ķīniešiem īpaši patīk tumši sarkanais un matētais dzeltenais dzintars. To var redzēt arī sludinājumos. Augstākajā vērtē ir senākie, Ulmaņlaika izstrādājumi:
„Protams, pārpircēji to labprāt uzpērk, īpaši ņemot vērā, ka šāda tipa dzintars bieži varētu būt pie vecākās paaudzes cilvēkiem. Ne visi no viņiem seko līdzi tirgus situācijai, daudziem ir sarežģīti materiālie apstākļi, un tad [uzpircēji] cer, ka par lētu naudiņu nopirks, lai pēc tam par dārgu naudu to varētu pārdot tālāk.”
Dzintara uzpirkšanas sludinājumi jau ilgstoši dzirdami gan Latvijas Radio 2 „Tirgus placī”, gan lasāmi avīzēs. Uzpircēju vidū konkurence ir liela. Ierakstā par savu rūpalu gan viņi runā nelabprāt. Daži apgalvo, ka dzintaru iepērk tikai savai kolekcijai vai, piemēram, tautastērpam. Ārpus ieraksta gan lielākā daļa neslēpj, ka dzintaru tirgo tālāk uz Austrumu tirgiem. Kāds uzpircējs vērtē, ka nu jau dzintara bums pamazām iet uz beigām, tik intensīva tirgošanās kā pēdējos divus gadus vairs neesot. Cits apgalvo - dzintara cenas pašlaik ir mākslīgi uzpūstas un radīta ažiotāža, lai uzturētu interesi tiem pircējiem, kas iegājuši azartā. Bet ģeoloģe Anita Saulīte ir pārliecināta - dzintara vērtība tuvākajā laikā nemazināsies.
Vai pastiprināto dzintara uzpircēju aktivitāti uzrauga arī Valsts ieņēmumu dienests? Dienesta Sabiedrisko attiecību daļā skaidro, ka cīņā ar nereģistrētu saimniecisko darbību pēta arī dažādus sludinājumus, taču nereģistrētas saimnieciskās darbības gadījumus pa preču veidiem neuzskaita, tādēļ nevar pateikt, vai par to kādreiz sodīts arī kāds dzintara uzpircējs.
