Viņa norādīja, ka slimnīcā ir trīs neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļas. Diennaktī tur ierodas 300 cilvēki, no kuriem 200 tiek sūtīti ārstēties mājās.
Slimnīca veikusi to pacientu aptauju, kas palaisti mājās, un atklājies, ka daudzi nav pirms tam paši apmeklējuši ārstu vai nav gājuši pie ģimenes ārsta nozīmētā speciālista. Tā vietā cilvēki izvēlas izsaukt „ātri palīdzību”. Tādējādi, kā norādīja Slokenbeka, tieši „ātrās palīdzības” darbs vislabāk ataino Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokli.
Vaicāta, vai arī RAKUS ir ārsti un konkrētas nozares speciālisti, kuri vairs nav pieejami izsmelto valsts kvotu dēļ, viņa atbildēja, ja vēlas tik pie daža konkrēta ārsta, tad var būt problēmas.
Visgarākās rindas RAKUS ir datortomogrāfijā.
Šie un citi apstākļi likuši Slokenbergai secināt, ka reformas ir nepieciešamas visos līmeņos, jo „sistēma vairs nefunkcionē”.
Mediķi, kā arī amatpersonas jau iepriekš vairākkārt ir norādījušas, ka pacienti Neatliekamās mediicīniskās palīdzības dienestu izmanto kā poliklīniku vai īslaicīgu un salīdzinoši nenozīmīgu veselības problēmu risināšanas veidu.
Ziņots, ka vairākas – Ogres, Kuldīgas, Preiļu un citas – reģionālās slimnīcas pavēstījušas, ka kvotu neesamības dēļ lielākā daļa izmeklējumu un vizītes pie neirologa, ortopēda un citiem ārstiem ir par maksu.
Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka gada sākumā miljonu eiro no kopējā finansējuma no reģionālajām slimnīcām pārdalīja par labu Rīgas slimnīcām. Pēc tam gan Veselības ministrija daļēji kompensēja "nogriezto" miljonu, piešķirot papildus 400 000 eiro diagnostikas un citu pakalpojumu sniegšanai reģionālajās slimnīcās.