Slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu pieņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs pastāstīja, ka slimnīcā tiek nogādātas personas, kurām nav nekādas akūtas slimības un ārstēšana nav vajadzīga. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks ir vesels, jo ir vesela virkne hronisku slimību. "Katram no mums pienāks kādreiz tāds mirklis, kad mēs vecuma dēļ kļūsim vāji un nespējīgi par sevi parūpēties.
Diemžēl ir situācijas, kad radinieki nav gatavi uzņemties atbildību un neaprūpē savu piederīgo. Un domā, ka to vajag darīt slimnīcā," norādīja Višņakovs.
Austrumu slimnīcā sapratuši – cilvēki dodas komandējumos, atpūtā un mēģina savus tuviniekus atvest uz slimnīcu kā uz pansionātu vai rehabilitācijas centru.
"Šie ir arī salīdzinoši bieži iemesli konfliktiem. Arī mūsu klīnikā. Starp personālu un piederīgajiem. Kāreiz jautājumā par to, kad cilvēku izraksta uz mājām, bet viņš pats nav spējīgs pārvietoties.
Bet mēs saprotam, ka viņš nekad nevarēs paiet, jo viņam ir vecuma izmaiņas organismā un viņš ir aprūpējams.
Un ir radinieki, ģimene, kuri to nespēj veikt mājas apstākļos. Un mūsu domas, ka ir nepieciešams atbalsts un pakalpojuma pieejamību valstī, kas šobrīd ir slikti attīstīta," skaidroja Višņakovs.
Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš pastāstīja, ka pastāv "Atelpas brīža pakalpojums", kur parūpēsies par vecu cilvēku, kamēr bērni ir, piemēram, komandējumā vai nolēmuši paceļot. Šādus pakalpojumus nodrošina pašvaldība, sociālie dienesti.
Slimnīcā pieļauj, ka vecos cilvēkus pie viņiem ved finansiālu apsvērumu dēļ, jo gultas vieta izmaksā lētāk. Rīgas domes Labklājības departamentā raidījumam skaidro, ka veco ļaužu īslaicīgā aprūpe ir maksas pakalpojums, kas galvenokārt pieejams privātajos pansionātos. Tomēr ir iespējams, ka aprūpi apmaksā pašvaldība.
"Ir divi varianti. Es grasos braukt atvaļinājumā. Man ir sirdsapziņa un es gribu parūpēties par saviem vecākiem. Vecāki ir novecojuši, bet es gribu, lai par viņiem kāds tur rūpi. Lai ienāk, paskatās, lai sagādā pusdienas. Es gribētu, lai arī pa nakti paliek. Es samaksāju kādai no firmām, kurām ir šāds pakalpojums, lai mans vecāks tiktu pieskatīts.
Ja jūsu mamma vai tētis ir guloši, bijuši pie ģimenes ārsta, saņēmuši norīkojumu, ka šim cilvēkam ir nepieciešama aprūpe mājās, ka piekrīt šādam pakalpojumam, uz mājām dodas sociālās aprūpes speciālisti.
Viņi aizpilda tabulu, kas šim cilvēkam mājās būtu nepieciešams – ko viņš nevar mājās izdarīt. Apģērbties, pozicionēties gultā, matus saķemmēt - attiecīgi nosaka pirmo līmeni – četras aprūpes stundas, otro – 6 stundas, trešo – 14 stundas, vislielākais guļošajam cilvēkam ir ceturtais aprūpes līmenis, kas ir 35 stunda nedēļā, ko apmaksā pašvaldība," skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice.
Tātad – ragaviņas sirmgalvjiem nav nepieciešamas. Bet arī slimnīca nebūs īstā vieta, kur atstāt cilvēku, ja viņam nav akūtu veselības problēmu. Ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kuram ir jārod risinājums par cilvēka aprūpi.
