Panorāma

Aprit seši gadi kopš Zolitūdes traģēdijas

Panorāma

Kratīšana Centrāltirgū ilgusi visu nakti

Onkoloģijas centrā cīnās par operāciju bloku

Austrumu slimnīcā strīds par onkoķirurgu pārcelšanu uz Gaiļezera ēku

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) paspārnē esošā Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) ķirurģijas klīnikas vadītājs gatavs aiziet no darba, ja ķirurgiem liks pārcelties uz Gaiļezera ēku.

ĪSUMĀ:

  • LOC ķirurgi strādā sliktos apstākļos, bet negrib pārcelties uz Gaiļezera ēku.
  • Ķirurgus Gaiļezera ēkā neapmierina operācijas zāļu skaits, kā arī attālums līdz intensīvajai terapijai.
  • Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs grib nākotnē izveidot nacionālo vēža centru, nevis pieļaut, ka vēzi operē visur.
  • Kolēģu argumentos pamatojumu redz arī Gaiļezera operāciju dienesta vadītājs.
  • RAKUS vadība gatava kompromisiem, bet ķirurgu argumentus noraida.
  • Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs gatavs aiziet no darba, ja netaps sadzirdēts.

LOC notiek 65 - 70% visu vēža operāciju. Tajā lepojas, ka ir ieviesti Eiropas labajai praksei atbilstoši standarti, bet apstākļi, kādos tur strādā ārsti, tādi nav. Operācijas bloka durvis, kurām vajadzētu būt automātiskām, neveras, operāciju galdiem mehānika salūzusi... Arī tie, kuri darbojas, māsām ir jāregulē ar rokām, dažkārt operāciju laikā cilājot 100 kilogramus smagus pacientus. Te varētu būt 12 operāciju galdi, bet darbojas tikai deviņi. No sienām nokritušās flīzes pakāpeniski tiek aizlāpītas. Daļa izlietņu, kur ķirurgiem jāmazgā rokas, ir nelietojamas. Bet ārstu atpūtas istaba izskatās kā padomju laikos. 

Rubrikā "Diagnoze-vēzis" lasi arī par vēža diagnostikas aparatūru Latvijā:

  • Ko Latvijā nespējam diagnosticēt?
  • Iekārtas, ko izmanto vēža diagnostikā.
  • Pacientus šķiro netaisnīgi.
  • Rindas aug, kvotu nepietiek.

Onkoloģijas centrā notiek visvairāk vēža operāciju, un arī vissarežģītākās. Lielu daļu no tām veic medicīnas zinātņu doktors un klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

"Mūsu dakteri ir apkopojuši datus par resnās zarnas vēža pacientiem – tiem, kuri ir operēti pie mums – Latvijas Onkoloģijas centrā, salīdzinājumā ar otru stacionāru. Tad sanāca tā, ka mūsu pacienti piecus gadus nodzīvo par 17% vairāk. Onkoloģijā tas ir ļoti liels skaitlis. Vērā ņemams," stāsta Sīviņš.

Klīnikas vadītājs ir sašutis, ka tā vietā, lai atbalstītu zelta standartu attīstību, RAKUS, kas pārvalda abus stacionārus, grib piespiest Onkoloģijas centra ķirurgus pārcelties uz Gaiļezera stacionāra ēku. Tur ir skaisti izremontētas operāciju zāles, bet onkologi uzskaita virkni mīnusu – intensīvā terapija izvietota pārāk tālu no operāciju zālēm, un ar sešām piedāvātajām nepietiks, pat lai nodrošinātu esošo operāciju skaitu. Tas nozīmē, ka augs rindas un nevarēs īstenot nākotnes plānus. Piemēram, izveidot krūts vēža operāciju zāli, kur pacientus var apstarot jau operāciju laikā, lai vēlāk mēneša garumā nav jābraukā uz staru terapijas procedūrām.  

"Mēs gribam attīstīt ne tikai onkoķirurģiju, bet vispār onkoloģiju kā tādu - vienā vietā visu koncentrēt, un mēs gribam, plānojam izveidot šeit nacionālo vēža centru.

Protams, neatdaloties no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, bet tādā veidā mēs būtu  Eiropas tīklā. Un arī dabūtu piesaistīt Eiropas finansējumu. Bet pagaidām mūsos neieklausās," stāsta Sīviņš.

Kolēģu argumentos pamatojumu redz arī Gaiļezera operāciju dienesta vadītājs Egils Cunskis.

"Zinot viņu darbu, es uzskatu, ka es jau drīkstu pateikt tā, kā es to domāju un kam var citi piekrist, nepiekrist. Es domāju, ka viņi strādā savu liela apjoma darbu, zināmā mērā arī nedaudz atšķirīgu – gan pēc metodēm, gan pēc rakstura utt. Un tam, ka ir atsevišķs operāciju bloks – tam ir arī daudzi plusi. Un arī onkoloģiskie pacienti ir īpaši gan savu problēmu dēļ, smaguma dēļ, un viņiem, protams, vajag veltīt arī īpašu uzmanību.

Viņus pilnīgi visus sajaukt kopā ar neatliekamo – tas ir filozofisks jautājums," saka Cunskis.

Savukārt Austrumu slimnīcas vadība onkologu argumentus noraida. Un datus par to, ka starp abiem stacionāriem, ko šķir tikai viens pagalms, pacientu dzīves ilgums piecu gadu laikā pēc veiktajām zarnu operācijām atšķiras tik būtiski par labu Onkoloģijas centram, slimnīcas valdes priekšsēdētājs arī apšauba. Datos neesot ņemts vērā, ka Gaiļezera stacionāra rādītāji objektīvi var būt sliktāki, jo tur operē arī neatliekamos gadījumus, kur biežāk ir letāls iznākums.

Turklāt onkologiem piedāvāto jauno operāciju zāļu skaitu Gaiļezerā varot arī palielināt, intensīvās terapijas attālumu kompensēt ar pēcoperācijas atmodinātavu istabām.

Slimnīcā norāda, ka jebkuram ārstam jābūt gatavam strādāt jebkurā slimnīcas korpusā. Tomēr lēmums tapšot kopīgi.

"Lai rastu pēc iespējas vienotu risinājumu. Mēs negribam šinī ziņā pieņemt kaut kādus lēmumus no spēka pozīcijām, mēs gribam atrast labāko risinājumu. Ja labākais risinājums būs tāds, ka jāremontē, jāmeklē finanšu līdzekļi un jāremontē LOC operāciju zāles, mēs noteikti to darīsim. Es neuzskatu, ka ir kāds konflikts, es domāju, ka tā ir tāda joprojām diskusija, varbūt brīžiem ar kādu asāku argumentāciju, bet mēs joprojām sarunājamies un mēģinām atrast risinājumu," komentē RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

 Bet onkologu pusē nostāja ir stingri principiāla.

"Nu, ja es tā konkrēti par sevi, es varu pateikt – ja nolems tā, ka neņems mūsu viedokli vērā, ka mums būs jāiet uz turieni, es aiziešu no RAKUS prom.

Es te netaisos tad palikt. Es kaut vai uz jebkuru rajona slimnīcu aiziešu strādāt. Manis pēc! Man ir kaut kādi savi principi. Jā. Man ir savi uzskati, pie kuriem es arī turēšos," uzsver Sīviņš.

Slimnīcas vadība galīgo lēmumu sola jau drīz - līdz gada beigām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti