Darba grupa, kas padziļināti pētīs Covid-19 pacientu nāves gadījumus, sākusi darbu šonedēļ. Paeglītis sacīja, ka tā izveidota, jo ir “dažādi spriedelējumi” par mirstības rādītājiem Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm.
“Tas prasīs laiku, lai izvērtētu visus šos nāves gadījumus, bet mēs gribam saprast, cik tieši Austrumu slimnīca ir bijusi efektīva vai neefektīva visu ārstniecības metožu pielietošanā,” norādīja slimnīcas vadītājs.
Sākotnējā informācija liecina, ka mirstības rādītāji starp pacientiem, kuriem Covid-19 bija primārā diagnoze, neatšķiras no citam valstīm – mirst teju 15% šādu slimnīcā nonākušo pacientu. Savukārt no intensīvajā terapijā ar Covid-19 nonākušajiem pacientiem mirst aptuveni 50%, pastāstīja Paeglītis. Viņš piebilda: “Ja salīdzinām ar citām slimnīcām Eiropā un pasaulē, šis rādītājs ne ar ko neatšķiras.”
Kopumā slimnīcā patlaban ārstējas aptuveni 250 pacienti ar Covid-19, no tiem 40 ir smaga slimības gaita. Paeglītis atzīmēja, ka aizvien ir daudz gadījumu, kad pacienti slimnīcā nonāk jau ar smagu saslimšanu.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
