Panorāma

Meža pīle no koka dobuma izved perējumu

Panorāma

Obligātā testēšana lidostā rada burzmu

Slimnīcās nav pacientu, kas pabeiguši vakcināciju

Austrumu slimnīcā ceļ trauksmi par neatliekamo pacientu plūsmu; slimnīcās aizpildīti 67% Covid-19 gultu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Šīs nedēļas sākumā Latvijas slimnīcās bija aizpildīti 67% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu, un lielāko smagumu iznes Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS), kas brīdina –  gaidāmas nopietnas problēmas ar neatliekamās plūsmas organizāciju.

Krīzes vadības padomes sagatavotā prezentācija valdībai liecina, ka kopumā Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem atvēlēti 23% gultas vietu, no šīm gultām pašlaik aizņemti ir 67%. Tostarp pacientiem ar vidēju slimības gaitu aizņemti ir 70% paredzēto gultas vietu, bet

no intensīvajā terapijā paredzētajām gultas vietām aizņemti ir 55%.

Pieaug arī to slimnīcu gultu noslodze, kas nav paredzētas Covid-19 pacientiem. Tostarp pieaug augstākā līmeņa intensīvas terapijas gultu noslodze.

Lielākais slogs uz RAKUS pleciem

Visvairāk jeb 27% Covid-19 pacientu uzņem RAKUS, kur ir aizpildīts 91% no šiem slimniekiem paredzētajām gultām. Slimnīcas kapacitāte ir tuvu maksimumam, valdībā pastāstīja RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs.

Viņš pastāstīja, ka pacienti kļūst aizvien klīniski smagāki, proti, viņi iestājas slimnīcā ar aizvien nopietnākām veselības problēmām. Turklāt pašlaik ļoti smagā stāvoklī ir arī pacienti 45–55 gadu vecumā. Šonakt Infektoloģijas centrā mira 45 gadus veca sieviete ar abpusēju pneimoniju, kuru neizdevās ilgstoši reanimēt, pastāstīja mediķis.

Šādas tendences nozīmē arī to, ka pieaug slodze slimnīcu personālam, jo pat mazāka pacientu skaita aprūpei nepieciešams ieguldīt vairāk darba. Turklāt aprūpes personāls ilgstoši nav bijis atvaļinājumos un, viņiem dodoties atpūsties, pieaug slodze pārējiem.

Višņakovs arī brīdināja, ka

gaidāmas nopietnas problēmas ar neatliekamās plūsmas organizāciju RAKUS.

Šādas problēmas esot gaidāmas arī Stradiņa slimnīcā.

“Šobrīd ir nopietns neatliekamo pacientu pieaugums,” sacīja mediķis, norādot, ka salīdzinājumā ar februāri par 30% ir pieaugusi neatliekamo pacientu plūsma. “Noslodze ir tuvu maksimumam arī pie visa tā, ka mēs cenšamies izrakstīt pacientus, kuri ir gatavi turpināt ārstēties ambulatori,” sacīja Višņakovs.

Tāpēc slimnīcā otrdien lemts atvērt vēl vienu nodaļu ar 24 gultām Covid-19 pacientu ārstēšanai. Marta sākumā viena nodaļa bija slēgta, bet pašlaik izskatās, ka šīs vietas būs vajadzīgas, pie piebilda Višņakovs.

Uzlaboties situācija var, pieaugot vakcinēto skaitam.  Višņakovs pastāstīja, ka slimnīcā līdz šim nav nonācis neviens pacients pēc pilna vakcinācijas kursa.  

RAKUS pārstāvis arī mudināja domāt par jauniešu psihisko veselību, jo ir ievērojami pieaudzis suicīdu mēģinājumu skaits. Pirmdien vien slimnīcā nonāca septiņi cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, kuri bija lietojuši tabletes ar mērķi noindēties.

“Spriežot pēc pašreizējās situācijas, mums priekšā ir ļoti grūta vasara. Ne tikai saistībā ar Covid-19, bet arī citiem profiliem,” sacīja Višņakovs.

Covid-19 pacienti pārējās slimnīcās 

Proporcionāli vismazāk brīvu Covid-19 gultu ir Dobeles un apkārtnes slimnīcā, kur aizņemti ir 94% Covid-19 pacientiem paredzēto gultu. Jelgavas pilsētas slimnīcā aizņemti ir 90%, Tukuma slimnīcā – 89%, Ludzas medicīnas centrā – 87% un Bauskas slimnīcā – 75%.

Savukārt neviena Covid-19 gulta nav aizpildīta Limbažu slimnīcā. Tāpat proporcionāli brīvāka ir Rīgas 1. slimnīca (18%).

RAKUS ir 26 brīvas gultas, kas paredzētas ar Covid-19 sirgstošajiem, Stradiņa slimnīcā – 32 vietas, reģionālajās slimnīcās – 212, bet lokālajās un 1. līmeņa slimnīcās – 73.

Tikmēr vairākās ārstniecības iestādēs ir traucēta medicīniskās palīdzības sniegšana:

  • Madonas slimnīcā līdz maija beigām nenodrošina dzemdību palīdzību,
  • Cēsu klīnikā nenodrošina neirologa pakalpojumus,
  • Jēkabpils reģionālajā slimnīcā nenodrošina akūtas traumatoloģijas palīdzību.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti