Plānots, ka VNĪ vadīs, īstenos un uzraudzīs visus ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus; veiks ārējās robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos iepirkumus, slēgs iepirkuma līgumus. Savukārt atbildība par atmežošanu plānota valsts AS "Latvijas valsts meži" sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru, valdībā informēja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"),
“Tā [VNĪ] var piesaistīt kvalificētākus speciālistus projektēšanas un būvniecības projekta vadībai, un tai atšķirībā no valsts pārvaldes iestādēm nav aktuāli atalgojuma ierobežojumi. Tātad var piesaistīt labākus speciālistus par tirgus cenām,” skaidroja Golubeva.
Paredzēts, ka VNĪ ne retāk kā vienu reizi mēnesī sniegs Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejai pārskatu par ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesa īstenošanas norisi.
Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja pārraudzīs un koordinēs ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Komitejas darbu organizēs Iekšlietu ministrija, tās darbu vadīs iekšlietu ministrs.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka ir konstatējams Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, ir pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski. Minētais vistiešākā mērā ietekmē Latvijas valsts drošību.
Lai novērstu draudus Latvijas drošībai, ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.
Iekšlietu ministrija anotācijā skaidroja, ka likumprojekts "Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums" izstrādāts, lai nodrošinot ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves procesu.
Likumprojekts vēl jāskata Saeimā. Ņemot vērā, ka nepieciešams uzsākt ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves darbus nekavējoties, likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
VNĪ jau ir sācis apzināt iespējamo projekta komandu, bet komandas resursi pēc nepieciešamības tiks palielināti. Projekta realizācijā piesaistīs projekta vadītāju, būvekspertu, juristu un iepirkumu speciālistu. Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar novēlotu uzņēmuma iesaisti projektā. Precīzākus secinājumus varēs izdarīt pēc prasību, tehniskās specifikācijas izskatīšanas un reālās situācijas apsekošanas visas robežas garumā.
“Faktiski šī ir ceļa izbūve ar žogu un ar dažiem būvniecības elementiem. Varētu būt kāds tiltiņš, meliorācijas sistēma. Līdz ar to tehniski projekts nav sarežģīts. Sarežģīti ir apstākļi, kādos projekts tiks būvēts, laiks kādā tas ir jāizbūvē un nezināmie faktori, kuri mums ir jāsaprot,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Latvijas ārējās robežas garums ir kopumā 456,6 kilometri (km), no tiem ar Krievijas Federāciju – 283,6 km un ar Baltkrieviju – 173 km. Ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir tapuši atsevišķi objekti. Uz Latvijas–Krievijas Federācijas robežas atsevišķos posmos nepieciešamās infrastruktūras izbūve nav pabeigta.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju, un vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Ārkārtējo situāciju bija rosinājusi izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro. Patlaban uz Latvijas un Baltkrievijas robežas būvē aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu pagaidu žogu.
