Austrumu robežas 83,9 km izbūvi uzticēs «Citrus solutions»

Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūves projektā no sešiem piedāvājumiem par saimnieciski visdevīgāko atzīts SIA “Citrus Solutions”. Uzņēmumam par 31,4 miljoniem eiro uzticēs izbūvēt 83,9 kilometrus no paredzamajiem 137, informēja Iekšlietu ministrija.

Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts robežsardzi (VRS) izstrādāja prasības būvprojekta realizācijai, bet valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izstrādāja tehnisko specifikāciju, tipveida risinājumus, detalizētas infrastruktūras elementu tehniskās prasības, kā arī kritērijus būvkomersantu atlasei.

22. februārī VNĪ Ministru kabinetam prezentēja cenu aptaujas rezultātus, kurā no sešiem saņemtajiem piedāvājumiem par saimnieciski visdevīgāko atzīts SIA “Citrus Solutions”. Būvkomersants veiks projektā paredzētos darbus deviņos augstas gatavības posmos.

Līguma parakstīšana ar būvkomersantu paredzēta marta sākumā. Kopējā līguma summa paredzēta 31,4 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Posmu kopējais garums ir 83,9 kilometri no paredzamajiem 137.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”) atzina, ka projekts ir dārgāks, nekā bija aplēsts vasarā. “Pašreizējās izmaksas ir tās, kas atbilst reālām tirgus piedāvājumiem,” sacīja Golubeva.

Ministre arī pastāstīja, ka žogs būs kvalitatīvāks, nekā iepriekš plānots. Tāpat paredzētas kvalitatīvākas, platas laipas, kas ļaus robežsardzei gar žogu pārvietoties ne tikai ar kājām, bet arī ar tehniku. Plānots arī tunelis dzelzceļa šķērsojumam.

Posmu būvniecība ir paredzēta vasarā, un darbiem jābeidzas novembra vidū.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.

Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt