Panorāma

Partnervalstu izpratne par preses brīvību

Panorāma

Rīgas deklarācija top smagi

Austrumu partnerības samita priekšvakarā

Austrumu partnerības valstis prasot labojumus samita deklarācijā; konkrētus lēmumus neprognozē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Gruzijas, Moldovas un Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanas komisāram Johanesam Hānam ceturtdien iesnieguši simboliskas pieteikuma vēstules par dalību Eiropas Savienībā (ES).  Tikmēr ārzemju prese norāda, ka turpinās diskusijas par pretrunīgajiem diskusijas punktiem un partnerības valstis pieprasījušas arī papildinājumus un labojumus deklarācijas projektā.

Gruzijas, Moldovas un Ukrainas pilsoniskas sabiedrības pārstāvji norāda, ka tādējādi pauž vēlmi kļūt par Eiropas Savienības valstīm un vēlas stratēģisku lēmumu par savienības paplašināšanos un ka ir gaidīti ES valstu saimē.

Taču, visticamāk, šādi konkrēti paziņojumi Rīgas samita laikā netiks pieņemti. Tā vietā partnerības dalībvalstīm tiek norādīts, ka tuvināšanās Eiropas Savienībai ir atkarīga no viņu pašu centieniem un sasniegtā progresa.

Tuvojoties Austrumu partnerības samita centrālajam notikumam - valstu līderu sanāksmei, arvien aktīvāk tiek diskutēts par to, kādi tad punkti tiks iekļauti samita noslēguma deklarācijā un uz kādām perspektīvām var cerēt sešas no Austrumu partnerības dalībvalstīm.

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir iespējamā vīzu liberalizācija ar austrumu kaimiņiem. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) paziņojis, ka lēmums par bezvīzu režīmu ar Gruziju un Ukrainu šajās dienās gan parakstīts netiks, taču visu kritēriju izpildes un Eiropas Savienības pozitīva atzinuma gadījumā attiecīgu vienošanos varētu panākt nākamgad.

Rinkēvičs arī paskaidrojis, ka nevienai valstij Eiropas perspektīvas netiek atņemtas, bet turpmākais progress ir atkarīgs no pašām dalībvalstīm.

“Es uzskatu, ka tiem, kuri ir parakstījuši asociācijas līgumu, galvenais ir izdarīt tik daudz, cik vien iespējams. Ir jāievieš reformas, un tas būs ļoti sarežģīti,” norādīja Rinkēvičs.

“Pierādiet, ka jūs spējat turēt solījumus un spējat izpildīt kritērijus. Ir fakts, ka šajā samitā netiks dota Eiropas perspektīva. Tāpat ir fakts, ka mums ir nepieciešams visu 28 dalībvalstu atbalsts. Pat šajā sarežģītajā globālajā situācijā, kad Eiropa dienvidos jāsaskaras ar migrāciju, terorisma draudiem un dažādiem iekšējiem izaicinājumiem, pats galvenais ir skaidri no jauna apliecināt uzticību eiropeiskajai virzībai,” pauda ministrs.

“Rīgas deklarācijā nebūs neviena vārda par to, ka Eiropas perspektīvas un iespējas tiek atņemtas. Mums ir jāstrādā Eiropas iekšienē, bet mums arī ir nepieciešami skaidri apliecinājumi par to, ka jūs esat tādi paši kā mēs. Un tad būs ļoti grūti teikt, ka jūs nevarat būt Eiropas ģimenes locekļi,” skaidroja Rinkēvičs.

Eiropas Savienības paplašināšanās un kaimiņu politikas komisārs Johaness Hāns norādīja, ka nenoliedzami gan valstīm, gan pilsoniskajām sabiedrībām ir jāsaglabā gan cerība, gan pārliecība, ka pārmaiņas ir iespējams panākt. Un tad arī Eiropa no savas puses pildīs savas saistības.

“Ir šis nozīmīgais Eiropas līguma 49. punkts, un tāpēc iespējams ir viss. Ja punktā noteiktās prasības tiek izpildītas, mēs esam atbildīgi, lai likums tiktu izpildīts un mēs šādas saistības cienīsim,” atzina komisārs.

Eiropas Savienības līgumu 49.punktā teikts, ka pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā var iesniegt jebkura valsts, kas izpildījusi nepieciešamos kritērijus. Vēl pirms samita un arī tā kuluāros bieži vien izskanējis viedoklis, ka ar šādiem Eiropas Savienības solījumiem un paziņojumiem gan ir par maz. Taču, kā norāda Armēnijas reģionālo pētījumu centra direktors Ričards Giragosjans, pašām partnerības dalībvalstīm nevajadzētu par zemu novērtēt savas spējas.

“Manuprāt lielākā kļūda, ko mēs visi šeit pieļaujam, ir – mēs pārāk zemu novērtējam savas spējas. Jaunas idejas un pilsoniskās aktivitātes ir pamats demokrātiskām pārmaiņām jebkurā reģionā,” sacīja Giragosjans.

“Šis projekts ir pārāk liels, lai tas ciestu neveiksmi. Laiks ir mūsu pusē, un nav nekādu alternatīvu, kā vien reformas. Autoritāro un autokrātisko režīmu laiks tuvojas beigām, un viņi ir daudz vājāki, nekā daudziem liekas. Jebkādas pārmaiņas ir mūsu pašu rokās. Jaunatne, izglītība un pilsoniskā sabiedrība ir vienīgā atslēga, kā panākt ilgstošas pārmaiņas. Un tiešām – laiks ir mūsu pusē,” norādīja Giragosjans.

Austrumu partnerības valstis pieprasot labojumus deklarācijā

Sagaidāms, ka ceturtdienas vakarā un nakts laikā Eiropas Savienības un Austrumu partnerības līderi turpinās darbu pie Rīgas samita gala dokumenta, cenšoties maksimāli iekļaut visu dalībvalstu intereses un viedokļus.

Lai gan Rīgas samita darba kārtība vēl tikai top, tā sauktās Rīgas deklarācijas jeb samita noslēguma deklarācijas uzmetums jau plaši tiek iztirzāts ārzemju presē.

Austrumu partnerības valstis ar nožēlu secina, ka Rīgas samits tām nesniegs nedz progresu eirointegrācijas virzienā, nedz arī gaidītos vīzu režīma atvieglojumus Gruzijai un Ukrainai.

Ārzemju prese norāda, ka turpinās diskusijas par pretrunīgajiem diskusijas punktiem un partnerības valstis pieprasījušas arī papildinājumus un labojumus deklarācijas projektā. No medijiem un partnerības valstīm izskan, ka deklarācijā pārāk maz noteiktības par turpmāku eirointegrāciju un partnerības valstu jau paveikto eirointegrācijas virzienā.

Radio “Brīvā Eiropa” norādījusi, ka Rīgas deklarācijas teksts ir pat vājāks nekā Viļņas samita deklarācija.

Trīs no Eiropas Austrumu partnerības valstīm – Moldova, Gruzija un Ukraina – kā savu politisko mērķi uztur ne tikai ciešāku eirointegrāciju, bet pat eventuālu iestāšanos Eiropas Savienībā. Tādēļ tās prasa, lai deklarācija atzīst to eiropeiskos centienus un iezīmē turpmāku attiecību perspektīvu. Minētās valstis arī vēlas, lai deklarācija skaidri pasaka, ka noslēgtie asociācijas līgumi nekļūst par vēlāku šķērsli tālākai un ciešākai eiropeiskajai integrācijai.

Tikmēr Gruzijas delegācija uzstājusi, lai deklarācijas tekstu papildinātu, atzīmējot šīs Kaukāza valsts sasniegto progresu ceļā uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību. Oficiālā Tbilisi prasa vairāk noteiktības un to, lai atbilstības ziņojums par vīzu režīma atvieglojumiem tiktu pieņemts vēl līdz šī gada beigām, paverot iespējas bezvīzu ceļošanai pa Eiropas Savienību Gruzijas pilsoņiem ar biometriskajām pasēm.

Gan Gruzija, gan Ukraina vēlas deklarācijā arī norādes uz teritoriālajiem konfliktiem. Gruzijas gadījumā runa ir gan par neseno karadarbību, gan arī aicinājums nosodīt līgumus, ko Krievija parakstījusi ar Abhāziju un Dienvidosetiju. Savukārt Ukraina, protams, prasa pieminēt gan Krimu, gan konfliktu Austrumukrainā.

Tomēr, par spīti Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu nepārprotami paustajai nostājai par Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas pretlikumīgu aneksiju, Rīgas samita deklarācijas tekstā tonis tiks pieklusināts.

Saskaņā ar ārvalstu mediju ziņām, Baltkrievija un Armēnija paziņoja, ka neparakstīs deklarāciju, ja tajā tiks minēta Krievijas veiktā Krimas aneksija.

Kompromisa tekstā, kas, ņemot vērā iebildes, tikšot piedāvāts Erevānai un Minskai, tikšot minēta ne vairs aneksija, bet “Krimas situācija”, vienlaikus pieminot arī abu partneru valstu valdību pozīciju pērnā gada martā notikušajā Apvienoto Nāciju balsojumā, kur Armēnija un Baltkrievija atbalstīja Maskavas līniju.

Krievija jau iepriekš Latvijā notiekošo samitu nodēvējusi par vērstu pret Krieviju, bet ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl otrdien Briselē paziņoja, ka turēs Eiropas Savienības līderus pie solījuma, ka Austrumu partnerība nekaitēs Krievijas interesēm, Lavrova vārdiem runājot, “tuvajās ārzemēs”.

Noslēguma dokumentu projektu neformāla apspriešana medijos ir daļa no līdzīgu samitu ziņām. Cik no tām izrādīsies patiesas, būs zināms no deklarācijas gala teksta, kas plašākai sabiedrībai būs pieejams piektdien, samitam noslēdzoties.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti